Saki to šeit!

mēģinājums mainīt dzīvi (2)

 
ssfinkss 19.08.12 23:45:38
No uzrakstītā var izprast, ka tā ir izglītības iestāde, varētu būt skola.
Ir skaidrs, ka sabiedrība pašlaik skolotāja darbu nenovērtē, jo visi tikai izsaka prasības.
Atnāk bērns, viņam visu laiku kaut ko vajag, jo mājās nav uzmanības - vecākiem jāstrādā. Ja kaut kas nepatīk sūdzās visiem visapkārt, cik slikts ir skolotājs.
Atnāk vecāki, viņiem arī vajag, jo bērna audzināšana taču ir skolotājas pienākums. Ja kaut kas nepatīk, tad skrien sūdzēties vadībai.
Vadība arī nepārtraukti cīnās. Cīnās par skolēnu skaitu, jo no skolēnu skaita ir atkarīga skolas vadības alga nevis skolotāja alga. Un no kā var spiest - no skolotāja. Pie tam vadība ir apmierināta tikai ar saviem kadriem nevis ar kvalificētiem skolotājiem. Var būt Eiropas līmeņa sasniegumi, bet vadība nebūs apmierināta, kamēr neizēdīs skolotāju un viņa vietā neieliks savu kadru - radinieku, draugu vai ko tur vēl. Nav svarīgi, ka tam kadram nav atbilstošas izglītības, ir svarīgi, ka tas ir savs cilvēks.

Ko es ar to gribu pateikt. Cilvēks dabū tieši to ko viņš grib, un, ja pie mums - Latvijā - runā par izglītību, tad sabiedrība saņem tādu skolotāju un tādu izglītību, kādu grib. Jo katram var pienākt laiks, ka viņš negrib un nespēj sniegt sabiedrībai neko nesaņemot atpakaļ.

Ir jau vēl tāda lieta, ka kādreiz uz vienu vai diviem gadiem jāpaiet nost un jāpārvērtē situāciju. Acīmredzot tāds laiks ir pienācis tev. Un es ļoti labi saprotu, ka visu mūžu nevar būt par kājslauķi citiem.

Nav viegli atrast jaunu sfēru, kur darboties, bet tomēr to ir iespējams izdarīt, tikai jāņem vērā, ka viena mēneša laikā to nevar izdarīt. Ir jāpaiet laikam. Lai kaut kas jauns ienākru dzīvē, jāatbrīvojas no vecā. No vecā, esi atbrīvojusies, tad sāc skatīties uz pasauli jaunu skatu, un tad sapratīsi, ko vari, un ko gribi, un tad arī viss atrisināsies!
Viesis
ava 19.08.12 19:10:48
Vasaras sākumā aizgāju no darba, kurā biju pavadījusi 13 gadus, saņēmu priekš mūsu valsts pieklājīgu algu. Darba vieta stabila, strādāt gan arī nācās daudz. Es centos, tikai visu laiku jutos vainīga, vissliktākā, jo nevarēju dabūt gatavas tādas atzīmes un reitingus, lai visi apmierināti. Noguru no tā, ka bērni un vecāki zina labāk, ko un kā man mācīt. Rezultātā aizgāju nekur-ne man naudas, ne arī iespēju. Varbūt savos gandrīz 40 esmu par vecu un neesmu kvalificēts strādnieks. Sūtu savus CV uz ārzemju lauksaimniecības vakancēm, bet laikam neesmu tā vērta. Vienkārši jūtos pamatīgi nobijusies un zūd ticība. Laikam par daudz gribēju savā dzīvītē:) Stulba sajūta

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv