Izpalīdzēsana kāpjot sabiedriskajā transportā ar bērna ratiem.... < Es nevaru par to klusēt!

mantra 16.11.10 16:44:25

Bieži esmu redzējusi, ka pilns transports jaunu vīriešu vai pusaudžu sēž, blakus kājās stāv grūtniece ar resnu vēderu, bet vietu neviens neiedod, tas pats ar maziem bērniem - stāv sieviete ar mazu bērnu uz rokām, bet neviens nepieceļas. Un mēs vēl te runājam, ka tuvojas jauna garīguma ēra - pietiek pabraukt sab. transportā, un jau viss skaidrs, kāda te garīguma ēra. Visu jau varētu pārdzīvot un izturēt- i nabadzību, i riebīgu klimatu, i tumsu, ja būtu vismaz cilvēkiem kultūra un līdzjūtība.

aby55 02.10.10 23:04:43

Esmu ievērojusi, ka daudz atsaucīgākas ir sievietes, jo vīrieši palīdz tad, kad palūdz.

tigeriene 11.09.10 22:27:41

ja, man šovasar 3 reizes 1 nedelas laika meginaja ievert durvis, vai nu redz mani spoguli vai ratus, bet kopa nekad neredz laikam. tad gan zvaniju uz rigas satiksmi....

nebukadnecars 10.09.10 18:30:32

Līdzīgi.

banderoso 10.09.10 17:46:10

Vienreiz pie Dominas pieturā mani pārsteidza trolejbussa šofera paviršība. Jaunā māmiņa ar ratiem un somām gatavojās iekāpt, viņa paspēja iestumt ratus un gribēja iecelt somas, kas šoferītis aizvēra durvis un aizbrauca. Māmiņa palika pieturā, bet rati trolejbussā

Cilvēki sacēla baigo haju un tikai tad špferis piefiksēja, ka pakaļ trolejbusam skrien māmiņa.

nebukadnecars 10.09.10 17:28:12

Uzjundīji ļoti nepatīkamas atmiņas.
Man ir daudz trakāk gājis kā Tev, bet brīnumainā kārtā beidzies veiksmīgi. Bet varēja būt letāli gadījumi.
Tas ir visur, vismaz Rīgas sabiedriskajā tr. Nezinu, lauku rajonos pieļauju, ka tā nav. Tur tomēr vairāk viens otru pazīst.
Neko neizmanīsi. Bezjēdzīgi. Cilvēki ir stulbi un paliks stulbi. Ja tos var nosaukt par cilvēkiem.
Ja ir "saķere" ar šoferiem un vispār ar sabiedriskā tr. darbiniekiem (kā tas ir bijis manos gadījumos), iesniedz sūdzību pret viņiem. Tikai jāpiefiksē transporta numuri un laiks. Var arī caur e- pastu.

rebeka 10.09.10 17:06:07

Es v;el ne reizi nesmu ar bēwrnu sabiedriskajā braukusi, laikam jau tieši šo stāstu dēļ, izvairos, labāk aizeju ar kājām, bnet ja nevaru aziiet, tad braucu ar mašīnu vai neeju vispār!!

pece 10.09.10 15:06:09

Es laikam eszkatos blonda un nevarīga gan stāvoklī esot, gan ar mazajiem braucot sabiedriskajā transportā, i kā grūtniecei vietu vienmēr piedāvāja kāds, gan ratus man ir līdzējuši gan iecelt, gan izcelt. Mans "pētījums" bija, ka ratu jautājumā visizpalīdzīgākie ir jauni vīrieši. Arī pati bez prasīšanas cenšos palīdzēt, ja redzu, ka neviens neprotas to darīt.

liliii 10.09.10 13:57:31

Hmmm... Nezinu, kur jūs tādu aieksmi esat redzējušas.... Tiešām neapskaužami lai neteiku vairāk.

Pati esmu māmiņa, bet šitā nekad man nav gadījies. Vienmēr, kaut kā ir cilvēki, kuri palīdz un iedod vietu. Brīžiem vien, cēlās kājās, kad es to pat nelūdzu. Patīkami protams.

Man liekas, ka jaunāka gadagājuma cilvēkiem ir labāka attieksme pret māmiņām ar ratiem/sievietēm stāvoklī. Varbūt tādēļ, ka cita paaudze, un citādāka domāšana. Veci cilvēki ir ļoti egocentriski un viņi uzskata, ka zeme griežas ap viņiem un tad nu sanāk visādi konflikti. Tas viss... bijušā režīma, audzināšanas dēļ.

lakrica83 10.09.10 11:52:53

uh....nu man paldies dievam līdzšim nav tā gadījies...vienmēr blakus gadījušies jauki, iejūtīgi un izpalīdzīgi cilvēciņi.....Bet tas ir briesmīgi. Esmu dzirdējusi no veciem tantukiem...mācēji apakšā gulēt, gribēji bērnu ...nu i peries pati.....! Jauki vaine?!

sanchita 09.09.10 14:08:08

ierasta situācija,bet ta kā esmu tāda kas saka visu kas uz mēles tad pagaidām ar problēmām neesmu saskārusies

bija gadijums kad visam autobusam liku nosarkt,jo iekāpjot transportā ar bērnu uz rokām pamaniju ka nav brīvu vietu,tad nu nopirku biļetīti,pagriezos pret tautu un skļi noteicu-vai tad mums brīva vieta nebūs? kājās pierāvās tante gados...bet ātri apsēdās jo turpinājumā bij teksts,ka jaunajiem tās kājas veselākas un no ilgas sēdēšanas dibeni formas var zaudēt

tad protams tika vairākas vietas piedāvātas! un tā arī stāvoklī esot esmu tikusi sēdēt,tā pat arī ar babuļiem kāvusies kāpjot transportā

vot tās ir viens trakas tantes un onči...ka tik tas transports bez viņiem neaiziet

lcte 09.09.10 13:16:06

Nezinu, man liekas, cik ir prasīts, lai palīdz ratus iecelt un izcelt esmu palīdzējusi, jo skolas laikā tas gadījās itin bieži

magone 09.09.10 12:22:10

Brrrrr.........................
Vel tagad atceros dienu (apm pirms 9.gadiem), kad bezspeeciibaa raudaaju. Man ar lielajiem ratiem bij jaatiek vilcienaa Riga- Sigulda. Pie vilciena bijaam laiciigi, bet cilveeki bij maz, un tie kuri bij, neviens nepaliidzeeja iecelt ratus. Taa mees ar meituku palikaam uz perona..........................

spaara 09.09.10 11:54:42

Kad braucu sabiedriskajā transportā, palīdzu gan ratiņus iecelt un izcelt, gan vietu dodu, taču viena reize palikusi prātā - sēdēju piebāztā trolejbusā, iekāpa sieviete stāvoklī un vīrietis.Piecēlos un devu vietu sievietei, pati nostājos blakus. Pēc laiciņa sievietei blakus atbrīvojās vieta, sieviete pavirzījās un ...aicināja apsēsties savu vīrieti, ko viņš, protams, arī izdarīja

Es sāku smieties, ka viņš arī laikam ir drusku stāvoklī

pat nezinu, kura rīcība mani vairāk pārsteidza...

plastic 09.09.10 11:05:31

kadi tik gadījumi nav redzēti...es bieži domāju, kapec mēs tauta esam tādi...cietsirdīgi..vienmēr noskatāmies uz citu nelaimēm. Reiz man stāstīja, ka viena māte uz ielas sāka sist savu bērnu un visi tikai skatījās un gāja garām. Nesaprotu, kā cilvēki var izlikties vienaldzīgi. Tā pat vienu dienu redzēju vienu vīrieti nokritušu ceļmalā pilsētas centrā, kurš jau bija miris, bet neviens nez kāpēc visas dienas laikā nevarēja pieiet klāt un palīdzēt. ai, šādi stāsti daudzi. Pašai arī ir gadījušās visādas problēmiņās, reiz autobusā arī gadijas lidziga ķibele, sēdēju un raudāju, bet cilvēki to redzot ātri novēršas, lai tikai viņiem nepiesienas un nepalūdz palidzibu. zb....

sandija 09.09.10 10:26:43

aija

šausmas!!!!

miranda 09.09.10 10:11:46

Es vairs ar ratiem sabiedriskajā transportā nekur nebraucu. Vienkārši baidos. Sākumā centos, parasti tad pieturā jau kādam palūdzu, vai varēs palīdzēt man iecelt. Bet tie skatieni tādi, it kā es prasītu Ls 100. Mani vispār šokē cilvēku attieksme. Kad biju stāvoklī, stāvēju pārpildītā autobusā kājās, jutu, ka man kļūst slikti, palūdzu sievietei iedot apsēsties, paskaidrojot, ka man ir slikti. Viņa (ap gadiem 45) paskatījās uz mani ar baltu aci un pajautāja, vai tad autobusā nav neviena jaunāka, kam prasīt. Es šokē vēl pēdējiem spēkiem nomurmināju, ka esmu stāvoklī. Biju kādā piektajā mēnesī, zem ziemas apģērba varēja arī neredzēt. Tad nu viņa lēnu garu iztsnīja no savas vietas ar tekstu - tad turēsi manu somu, ko arī iegrūda man klēpī. Es visu ceļu raudāju. Vēl tagad esmu šokā par šādu attieksmi.

tigeriene 09.09.10 09:25:32

Labrīt! Piecēlos agrāk kā citus rītus, saposos uz darbiņu, meitai uzvārīju putru, abas paēdām, un saģerbušas devāmies uz bērnudārzu un darbu es. Kā vienmēr ar sabiedrisko jāpabrauc kāds gabals. Izmantoju ratus, jo tā ātrāk un ērtāk. Bet ir daži autobusi, kuru iekāpšanā ir problēmas, jo ir trepes, un tad nu rati ar bērnu jāceļ. Vienmēr izdevās kaut kā pašai tikt iekšā. Bet šorīt tā nebij.....Kritu ar visiem ratiem, jo ratu ritenis aizķēras aiz vienas trepes, un nebiju tam sagatavojusies. Lai arī stāvēja 3 virieši pie durvīm, neviens necentās nepastiepa savu roku izpalīdzēšanai. Tad nu nokritusi....knapi sapratu kas noticis...bērns ratos apgāzies raud. Un tikai tad tikai viens metās palīgā. Paldies par to viņam, bet pārējie laikam gaidīja vai maz pati celšos, un kur nu vēl piecelt ratus ar raudošu bērnu. Knapi iekārtojos autobusā beidzot un tomēr tikām līdz darbam klibojot. Kāda Jums ir pieredze ar šada veida pasākumiem? Varbūt es ne tā paskatos, ne tā uzvedos, lai man atļautos palīdzēt?

Izpalīdzēsana kāpjot sabiedriskajā transportā ar bērna ratiem.... (18)