Saki to šeit!

Būt vai nebūt kāzām? (37)

 
kika 15.03.10 12:42:55
Biju ciemos pie draugiem. Itkā tāpat, bet viņi abi tādi jocīgi, jocīgi. Tad pēkšņi no mums priekšā tiek celta LAULĪBAS APLIECĪBA. Apprecējušies! Pa kluso!
Un tad nu es domāju - kāzas ir vajadzīgas vai nav?
Atzīšos, es par šo jautājumu ilgi lauzu galvu, jo savas attiecības arī oficiāli neesam nokārtojuši. Kā tad būt - ar vai bez kāzām?
 
kristined 15.03.10 12:45:30
Man kāzas ir kaut kas svēts un augstākstāvošs, kad pāris ir izteicis vēlēšanos pavadīt dzīvi kopā. Protams, dzīvē gadās visādi, tomēr es kaut kā precoties ar savu vīriņu, jau iztēlējos,kā vecumdienās rociņās staigāsim pa Eiropas pilsētām :)
Es saku- KĀZĀM BŪT!
 
ilzel 15.03.10 12:45:48
Kā katrs jūtas, tā arī vajag! Neko nevajag tikai tāpēc, ka lūk 'visi tā dara'..
Viesis
laumucis 15.03.10 14:58:33
no sakuma kad saku dzivot kopa ar savejo es ari loti velejos preceties un gaidiju kad nu pienaks ta diena kad bildinas,. bet tagad kad dzivojam kopa nu jau 8 gadu man ta precesanas ir pargajusi.vairs nav tadas velmes bet protams ja nu bildinatu tad noteikti teiktu ja jo gribas man to balto kleitu uzvilkt.
 
sandrulish 15.03.10 15:16:54
Es domāju, ka tas ir atkarīgs no situācijas, ja abi to vēlas, kāpēc ne???
Bet noteikti tas nav jādara, ja tev kāds to uzspiež...Piemēŗam manā situācija, mūsu vecāki saka - nu, kad tad precēsieties, visi tuvākie draugi jau precējušies un jūs nē...kā tad tā....ja jums bērns ir, tad vajag noformēt laulību...
Pilnīgi dusmas, ka "sencīši" uzspiež savus veco laiku standartus!!!!
 
martatulpe 15.03.10 15:23:06
Neredzu neko svētu kāzās kā procesā. Nav atšķirības vai baznīcā, Lasvegasā, jūras krastā vai pa fikso zaksā. Nu, ar dievticīgajiem nestrīdēšos par baznīcas vajadzību kopdzīvei.
Galvenais ir tas fīlings, kas bieži vien var uzrasties tik pēkšņi, ka kāzu plānošana tikai sabojā to mirkļa burvību, vienreizību.
Es baznīcā neprecēšos, ja vispār precēšos ;)

Viesis
ki4ija 15.03.10 16:16:00
Es precējos baznīcā tikai ar vienu domu - nekas un nekādos apstākļos nespēs mūs šķirt, būsim mūžam uzticīgi. Bet nu jau 3 gadus traki ciešu no vīra neuzticības un man nebūtu lielāka prieka, kā ar vīru izšķirties, bet nesanāk, jo esmu materiāli atkarīga no viņa. Bet kopumā - ja man kādreiz vēl būtu jāprecās, tomēr atkal gribētu baznīcā.
 
biondo 15.03.10 18:37:40
Esmu maamina briiniskiigam deelinam, ar manu virieti esma laimiigi un plaanojam kaazas naakamgad. Es plaanoju preceeties vienu reizi un taadeel izveelos bazniicu. Esmu ticiiga (neesmu galeejiibu cilveeks, visam zinu meeru) un arii mans viirs, arii berninu esam jau norkistijusi katolicismaa un, jaatziist, ka esmu laimiiga dubultaa jau tagad, jo zinu,ka naakamajaa pavasarii uzvilksu skaistu baltu kleitu, ieiesu skaistaa, ar ziediem izgreznotaa bazniicaa, kur ,pa prieksu iedams, muusu deelins baarstiis ziedus un, kur pie altaara mani sagaidiis mans miilotais ar plati atveertu smaidu...
Un kaadeel gan nebuut vienai taadai briiniskiigai dienai manaa muuzaa :) Arii, ja kaazas bus sauraa gimenes lokaa - nav svariigs viesu daudzums, vai restoraana nosaukums, kur buus sveetku mielasts - zinu tikai to, ka so dienu veelos siltu, gimenisku un neaizmirstami skaistu :)
Sveetku muusu dziivees ir tiesi tik daudz, cik mees pasi tos veelamies. Man to nekad nav par daudz, it seviski, ja tie ir mani/muusu gimenes sveetki :)
Viesis
evita 17.03.10 13:12:36
Es ar savu otro pusiti esam pazistami nepilnus divus gadus.Mums ir 8 menesus vecs delins.Vienu laicinu atpakl bija LOTI liela velesanas appreceties-un nejau zagsaa,bet gan bazniicaa.Tad kaadaa jaukaa dienaa mans virietis mani bildinaja.Tagad man taaliela velesanas ir pagaisusi un manii valda nezina-preceties vai nee-itkaa jau gribas (baltaa kleita,gredzens,svinibas),bet kad padoma cik daudz naudinas vajaga lai uztaisitu labas kaazas,tad palieku pie domas,ka ir arii labi taa kaa ir.
Vai tas kautko nozimee,ka pazud saderinasanas gredzens?
 
ievukitis 17.03.10 19:45:54
Mēs ar vīru arī vilkām garumā to precēšanos, jo nu sapazināmies, kad man bija 19, tad man arī vēl nebija ne doma par kāzām, bērniem, mācījos, strādāju. Vēlāk sapratu, ka mūsu attiecībās kaut kas pietrūkst, pašķīrāmies. Vīrs pirms šķīrāmies mani bildināja, jo cerēja, ka tā mani noturēs, bet es aizgāju. Tomēr viņš bija neatlaidīgs un turpināja man zvanīt, aicināt uz randiņiem, tikai tad mēs tā pa īstam viens otru iepazinām daudz runājām. Es iemīlējos viņā otreiz un sapratu, ka tagad gan esmu pārliecināta par savām jūtām un viņš ļooooti mainījās, to nesaku tikai es bet gan viņa un mani tuvie cilvēki. Tā nu apprecējāmies un nu jau piecus gadus esam kopā kā precēts pāris.

Gribētu tikai teikt, ka ja precās tad to vajag darīt tikai tad ja jūti, ka viņš to tiešām grib un, ka pati jūti, ka 100% to gribi un ka domā, tas ir cilvēks ar kuru gribētu būt kopā uz'visu dzīvi.
 
heima 17.03.10 20:54:20
Nu es ar biju ļoti netradicionāla, apprecējos pa kluso. Mēs sen jau gribējām precēties,bet nekādi nevarējām saņemties un to visu uzrīkot. Un tad izlēmām ,ka precēsimies ,bet nevienam neko neteiksim. uzzināja tikkai vecāki un arī tikkai pēdējā mirklī. Klāt bija vedēji,mūsu labākie draugi. Un diena bija fantastiska. es labākas kāzas nemaz nevaru iedomāties. jutos tiešām kā līgava un galvenā šajā pasākumā. Es uzzskatu ,ka tie lielie pasākumi radiniekiem galīgi nav nepieciešami,jo tā tak ir divu cilvēku diena:) Un tas ir jāizmanto pilnībā ,lai atcerētos visu mūžu.
 
pasmaidi 17.03.10 21:48:50
Es arī apprecējos, par tu neinformējot sabiedrību, kas man apkārt. Un tā kā palikām katrs savā uzvārdā, tad arī darbā nemaz nezināja, ka esmu jau precējusies kādu laiku :) Draugi, paziņas, radinieki, laikam tie uzzināja pāris mēnešus pēc kāzām, ka esmu precēta, sevišķi to neafišēju. Tāpat kā heima, es domāju, ka kāzas ir mums, tiem, kas precas, nevis veselam baram izēdāju. Un ja paši sev svin šos svētkus, tiem ir tāda fantastiska noslēpumaina aura un tiešām tad kāzas paliek atmiņā kā liels, emocionāli saviļņojošs pasākums, kurā mēs esam galvenie dalībnieki.
 
ilzel 17.03.10 22:12:38
Man nekad nav prātā bijis, ka es varētu domāt - precēties, vai dzīvot tāpat. Man šāda dilemma nav bijusi.
Un man patīk kāzas, nudien. Tādas kārtīgas kāzas, ar visiem rituāliem...
Mani bildināja pēc mēneša, kad sagājām kopā :) Un vasarā arī rīkojām kāzas.
Viesis
18.03.10 12:02:00
ES arī uzskatu, ka kāzām BŪT :) Bet, protams, tikai, ja abi ir par :) Nekādu uzspiešanu un ietekmēšanu...
Viesis
18.03.10 12:16:25
Arī dzen man nav bijis tāds jautājums- tas likās tāds likumsakarīgs dzīves posms.

Tagad par neromantisko pusi- potams tam nevajadzētu būt dzinulim, lai precētos, bet tomēr. Sievas status un vārdam sieva ir pilnīgi cits skanējums un ietekme. It sevišķi, ja runa ir par juridiskiem jautājumiem.
Nu ,ieklausieties kautvai kā skan "Labdien, es esmu Ādamsonam sieva" vai "Labdien, es esmu Ādamsonam draudzene".

 
ilzel 18.03.10 21:48:11
|Es šodien par šo tēmu domāju, tieši par precēšanos un uzvārdiem. Man, piemēram, ļoti gribējās mainīt uzvārdu.. Tik dabiski jau pirmajā nedēļā sajutos - jā, šis ir mans uzvārds! Pat paraksti aizgāja automātiski, un vecais uzvārds domās pat nefigurēja. Atceros, kā man draudzenes prasīja, vai nejūk, cik ātri es pieradu pie jaunā uzvārda, un brīnījās, kad teicu, vispār nekādu problēmu nebija, jūtos tā, it kā šis uzvārds man būtu visu mūžu. :)
 
rebeka 19.03.10 00:27:52
Nuu man par precēšanos viedoklis ir tāds, ka neatbalstu šādu pa kluso saprecēšanos, jo vismaz manā un mana drauga uztverē tam būs jābūt kam tādām, vienreizējam kas paliks atmiņā visu mūžu kā kaut kas grandiozs un ka vismaz vienreiz mūžā mēs varēsim sajusties kā pasaules karaļi. apmēram tā... nu man tas papīrs un uzvārds 100 gadus nav vajadzīgs, man vajag notikumu un skaistas artmiņas, lai varu vecumdienās šķirstīt albūmu un raudāt aiz laimes par tik skaistāma tmiņām!!
 
ambera 19.03.10 01:39:18
Es esmu par kāzām un esmu laimīga, ka tagad esmu sievas godā! Sajūtas nevar aprakstīt. Man arī liekas, ka kāzām ir jābūt ar draugiem un tuviniekiem, lai ir skaistas atmiņas un ar tradīcijām. Jo dažkārt mūsdienu kāzas pārvēršas lielās ballītēs , kur nevar saprast vai maz ir kāzas? Un pirmais valsis ir tik romantiski...
Viesis
sherija 22.03.10 01:22:14
Man vienai draudzenei māsa apprecējās "pa kluso". Draudzene bija šokā un lieki piebilst, ka gan viņa, gan abu vecāki jutās diezgan aizvainoti., jo to uzzināja apmēram pēc mēneša. Viņa raudāja, jo viņas mazā māsa pat neuzskatīja, ka būtu viņu un vecākus jāpaaicina uz zaksu.
Ja nav vēlēšanās rīkot tradicionālās kāzas, ir tak neskaitāmi veidi, kā šo dienu nosvinēt. Nezinu kā citās ģimenēs, bet mums pieņemts, ka mēs ar saviem mīļajiem dalāmies savā priekā. Pat kad saņēmu pirmo algu vai nokārtoju sesiju ar manējiem notiesājām kādu torti.
Es nevaru iedomāties, kā jūtas vecāki, kuru bērns uzskatījis, ka viņū klātbūtne bērna nozīmīgajā dienā ir nevēlama :-((( Iedomājieties sevi viņu vietā. Viņī jūs sagaidījuši, lolojuši, audzinājuši un normālā situācijā noteikti ir vēlējušies piedalīties šajā dienā, jo arī viņiem tā ir svarīga.
Nu ja galīgi nekādi negribās, tad vismaz tās dienas vakarā vai nakošajās dienās tak var vismaz šampi un kūku nopirkt un patiekt paldies vecākiem, ka viņi tādi ir un mīl jūs.
Pati vēl neesmu precējusies, bet ja finansiāli varēsim atļauties, darīsim to šīs vasaras beigās vai rudens sākumā. Iespējams, tās nebūs 2 dienu tradicionālās kāzas, bet atradīsim kādu oriģinālu vietu un uzrīkosim svinības sev un saviem radiem (kuru vairs nav tik daudz) savu finanšu iespējās.
Nu tās ir manas personīgās domas.
 
aggie 22.03.10 09:09:27
Kāzām jābūt. Kā un kur, to nosaka paši un situācija. Manā gadījumā mēs nevarējām salaulāties baznīcā, jo katram bija sava ticība, bet tas nav šķērslis laimīgai laulībai. Mums ļoti jauku kāzu ceremoniju sarīkoja dzimtsarakstu nodaļā...
1 2 »

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv