Saki to šeit!

cik ilgi vēl tā būs... (23)

 
luvega 07.07.11 08:44:58
aizej pie psihologa.
 
florencefj 06.07.11 19:23:27
Paldies Jums visiem par savu pieredzi un atbalstu!!!
 
florencefj 06.07.11 19:19:12
Sveiks indij!

kāpēc esi uzlicis sev tādu laika limitu, ko dzīvot?
Ja esi piedzīvojis ko tādu, esi dzīvs un vesels, tas nozīmē, ka Tev jācenšas darīt visu iespējamo, lai Tava dzīve veidotos uz priekšu, ir grūti, bet galvenais, laikam ir to saprast...
 
ise 03.07.11 23:29:08
Man arī tā bija.Mēģināju visu-iet sabiedrībā,izraudāties,izkliegties u.t.t.Nonācu līdz tam,ka vairs nebiju spējīga iziet no mājas,negribējās runāt,nevienu redzēt.Saņēmos un aizgāju pie ārsta.Apzinīgi dzēru zāles un apm.pusgada laikā sāku justies kā normāls cilvēks.Nevajag gaidīt brīnumus,ārsts novērtēs stāvokli-ir vai nav depresija.Neviens cits no malas to profesionāli neizdarīs.Lai veicas!
 
kinkazhu 29.06.11 20:30:19
indij, kā - oficiāli miris?
 
indijs 29.06.11 20:21:29
Tāpat tikai x2 gadi. Oficiāli miris esmu.Vēl kādu gadu maximums 2 izvilkšu.Bet ir man viens mērķis.Liels mērķis.Šeit parādās maza interse dzīvot.
 
hexe 28.06.11 18:42:02
Arī esmu gājusi tam cauri- būs piektais gads, kopš tā notikuma. Atlaidu viņu pavisam nesen, jo ja cilvēks ir aizgājis, viņš ir jāatlaiž. Visu laiku nevarēju. Principā pusotru gadu pēc tā notikuma īsti neatceros. Tas laiks kā tādā miglā.
Bet jā, Tev ir meitiņa, Tev vismaz kaut kas no viņa ir palicis! Mīli un lolo to. :)
Viesis
janika 25.06.11 22:35:53
pazīstama situācija . arī es esmu viena jau trešo gadu .šis pavasaris bija vissmagākais , mocīja depresija . mans risinājums - pēc iespējas vairāk ej cilvēku sabiedrībā , nesēdi četrās sienās ar savu sāpi . grūtāk ir svētku laikā , kad paliec viens. es ilgu laiku vispār nespēju pat pasmaidīt , bet vienu vakaru skatījos filmu un tiešām no sirds smējos . nu jau varu pasmieties arī par sevi. tā ka turies ! un ja tev vēl ir meitiņa , tad centies viņas dēļ izturēt .lai veicas un turēšu par tevi īkšķi !
 
florencefj 25.06.11 17:51:25
nezinu vai man ir depresija vai nav, nekad agrāk tā nav bijis, ir bijis grūti, visādi bijis, kā jau visiem....bet šoreiz tas ir tik ilgi, nesaprotu, kad pāries, vai tā būs visu dzīvi, ka katra diena paiet vienādi, bez saviļņojuma, zinu, ka pašai jau vien jābūt stiprai, bet esmu sevi pieķērusi ka tāda tikai izliekos, esmu vāja....
Liels Jums paldies par padomiem, palīdz viedoklis no malas, jo pašai ir grūti kautko saprast, vai tas ir normāli, varbūt par daudz vispār domāju par to visu....
 
lasma 25.06.11 16:35:57
kinkazhu nevar spriest par cilveku ja nepazisti un nesi redzejis ne vinu ne vina dzivi.... pec rakstita vel neko nevar pateikt-ir piedzivojis nav, ka palidzet ka nepalidzet utt.
 
kinkazhu 25.06.11 15:54:45
Piedodiet, bet, ja cilvēkam ir depresija, "saņemies!" ir muļķīgākais, ko var teikt! Tiesa, ne jau aiz ļauna prāta tas tiek sacīts, bet gan aiz nezināšanas. Varbūt tie, kas neko tādu nav piedzīvojuši, nespēj saprast, kā tas ir, kad nekas nesagādā prieku, kad visas dienas ir vienādi pelēkas, kad dzīvei ir pazudusi jēga un cerība utt.

Kad cilvēkam ir depresija (slimība, nevis mājsaimnieču skumjas!), nekāda saņemšanās nepalīdz! Un diemžēl šādi padomi, sevišķi no tuvinieku puses, situāciju var padarīt tikai sliktāku, jo tā vietā, lai meklētu profesionālu palīdzību un rāptos ārā no bedres, kas šādā gadījumā ir absolūti nepieciešami, cilvēks turpina censties "saņemties" un grimst tikai arvien dziļāk. Turklāt jūtas vainīgs par to, ka viņu joprojām moka "negatīvas" emocijas un domas, un viņš jūtaas arvien bezcerīgāk. Būtībā tie, kas gaida, lai depresijas slimnieks saņemas, prasa, lai viņš melo pats sev un izliekas.

Nav runa par to, ka cilvēks negribētu saņemties, bet par to, ka nevar! Depresijas pacients vienkārši NEJŪT prieku. Viņš var mehāniski darīt lietas, kas agrāk ir iepriecinājušas, tomēr šobrīd vairs nejūt neko. Grib priecāties, bet NEVAR! Grib saņemties, bet NEVAR!

Vai cukura diabēta slimniekam tu arī teiksi, lai viņš saņemas un paaugstina sev insulīna līmenī asinīs? Depresijas mehānismā ir iesaistīta arī fizioloģija, zems serotonīna līmenis. Vienīgā saņemšanās, ko varētu prasīt depresijas slimniekam - lai viņš dodas pie speciālista.

florencefj, ja Tu turpināsi apspiest un norīt savas emocijas, kļūs tikai sliktāk. Tās tevi sagrauzīs no iekšpuses. Ar steigu meklē profesionālu palīdzību!!!
 
florencefj 25.06.11 14:10:59
mācīšos atkal priecāties par visu, tā ir mana lielākā vēlēšanās, vēlos dzīvot ar prieku un mīlestību sirdī..
 
lasma 25.06.11 14:04:14
tev pašai jāsaņemas, nedomā vnm to slikto-man nesanāk, nepatīk utt!
 
florencefj 25.06.11 14:03:59
Paldies, Miranda!!
 
miranda 25.06.11 14:00:38
Mans ieteikums - raksti dienasgrāmatu. Katru vakaru apsēdies un izliec visas savas domas, sāpes uz papīra, bet mēģini arī katru vakaru pierakstīt vismaz vienu pozitīvu un priecīgu notikumu, ko esi dienā piedzīvojusi (kaut vai izlasīta anekdote, pārdevējas smaids vai paspēšana ielēkt tramvajā). Pēc tam mēģini katru rītu uzrakstīt vismaz vienu lietu, kas tev sagādātu prieku un ko varu tieši šodien izdarīt.
Tagad varbūt tas liekas bezjēdzīgi un stulbi, bet ar laiku tas kļūs par ieradumu, un Tu iemācīsies atkal no jauna priecāties.

No sirds vēlu rast spēku un saņemties! (F)
 
florencefj 25.06.11 14:00:10
pareizāk laikam būtu profesionāla palīdzība, jo viss ir jau izmēģināts....esmu ciemojusies pie radiem, pucējusies, nogriezusi savus garos matus, nokrāsojusi tos, krāsojusies, rotājusies, man viss vienalga, kā izskatos, tas mani neiepriecina necik, vienīgais dēļ kā cenšos ir mana meita, dēļ viņas arī esmu šajā pasaulē un meklēju veidu kā atgūties, vēos būt viņai laba, skaista, dzīvespriecīga mamma, nevis kautkāda figūra...
 
lasma 25.06.11 13:37:32
aizbrauc uz mežu-ilādējies, izbļauj visu!
 
lasma 25.06.11 13:36:44
varbūt tā ir depresija bet darot ko citu un būt kkur citur jau ir solis kkam labākam!šīs lietas palīdzēs ar domām būt kkur citur.ja nesanāk tad tiešām nepieciešama profesionāla palīdzība!

ir lietas ka s tev patīk, kas sagādā prieku-to arī dari!
kaut piespied sevi!
sapucējies izej kaut pastaigāties!
 
kinkazhu 25.06.11 13:21:33
Ja cilvēkam ir depresija, viņš nejūt nekādu prieku no iiešanas sabiedrībā. Nejūt nekādu prieku vispār ne par ko. florencefj, tā tiešām varētu depresija. Un tādā gadījumā nav jācenšas saņemties, bet gan jāmeklē profesionāla palīdzība.
 
florencefj 25.06.11 13:21:05
Paldies jums!!
Vienkārši reizēm gribas izbļauties, kādam to pateikt, izkliegt visu ārā, bet es izliekos, ka viss kārtībā..... tikai smaidu, kaut kaklā kamols un acīs asaras. Nav, laikam tāda cilvēka, kam varētu izkratīt sirdi, varbūt mācītājs, jo ar tuviniekiem grūti, viņiem arī sāp..
1 2 »

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv