Saki to šeit!

Vēlos vest atskaiti.. (6)

 
katekate 14.12.10 11:34:53
paldies, Jums :)
Tā arī izdarīju!:)
 
katekate 14.12.10 11:29:30
14.12.2010.
Brokastis - tēja aknu veselībai, kafija ar pienu, rudzu maize ar gurķīšiem.
Pusdienas - sautēti dārzeņi, rudzu maize
Vakariņas - tēja aknu veselībai, svaigi dārzeņi, vajpiena biezpiens.

Dienas garumā dzeru zāļu tējiņas - nātru, kumelīšu, piparmētru, ne mazāk kā 1,5 l.

Kā teica mans dietologs - tev jaiemācās ēdienreizes. Man jāsāk ar to, ka ēdu vairākas reizes dienā. Centīšos atrgriezties pie kcal skaitīšanas. Un no šodienas izslēdzu saldumus. Neko citu pagaidām vairāk ne, jo zinu, kas pec tam seko.
Dienas pirmā daļa vienmēr ir veiksmīga. Novēlat man veiksmi vakarā.
Ja šis dienas plāns izdosies - tā būs iespējams, 1. sabalansētā un līdzsvarotā diena četru mēnešu laikā.

Lai Jums jauka diena!:)
 
nicoolettaa 14.12.10 11:29:26
Varbūt blogo par to :)
 
sandija 14.12.10 11:28:15
katekate

Vai Tu negribētu publicēt šo kā blogu, nevis forumā?

Pievieno šeit un mēs labprāt sekosim Tavām atskaitēm un palīdzēsim, kā vien varam - gan pašas, gan ar speciālistu padomiem no SK redakcijas

Pievieno lūdzu šo savu pirmo rakstu šeit

http://www.sieviesuklubs.lv/iesuti-zinu
 
smukaa 14.12.10 11:22:14
Tiinja gados es arii shitaa "niekojos":( Laiciigi apstaajos..man laikam paliidzeeja tas,ka iemiileejos;)
par taam tukshajaam dienaam..dietologe Neimane pat iesaka,bet tikai vienu nevis 2-3 peec kaartas!
 
katekate 14.12.10 11:16:52
Labrīt!:)
Neesmu pārliecināta, vai šī ir īstā vieta, bet esmu nolēmusi vest ikdienas atskaiti. Šī būs mana pirmā publiskā dienasgrāmata, dienasgrāmata par to, kā es cenšos atbrīvoties no slimības, kas ir izsūkusi visu manu pacietību, pašpārliecinātību, noteikto un stringro raksturu.
Mazliet par mani - es neesmu "tradicionāla" bulīmiķe ( kā es ienīstu šo vārdu)! Nekas vardarbīgā veidā netiek aizskalots. Esmu pretējā galējība - tukšās dienas vai atslodzes dienas un parmērīgas fiziskās aktivitātes. Kāda no Jums teiks, ka tā tad nemaz nav šī slimība? Jūs maldāties. Es Jums pastāstīšu ( ja Jums liekas, ka runāju pārāk atklāti - pārtrauciet mani) - viss sākās kādus četrus gadus atpakaļ. Pātraucu dzīvot kopā ar ģimeni, iekārtojos viena. Tas bija sākums izēšanās orģijām, kas klusi un zaglīgi ar pātraukumiem, lieliem pātraukiem lavījās pie manis. Ne es, ne tuvinieki to neuzskatīja par kaut ko būtisku. Likās loģiski - sen nedabūti gardumi, atbraucot pie mīļajiem galds kā svētkos, jo meita mājās...Tas viss kaut kā lēnām virzījās. Es vienmēr esmu mīlējusi labi paēst, ēdiens man sagādā baudu, apmierinājumu (diezgan nožēlojami), vienkaršā valodā runajot - es ēdu ar acīm, ar ožu. Nekad neesmu ieklausījusies savā organismā, ēdu, jo zinu, cik tas vai šis ir garšīgs.
Viss saasinājās šā gada vasarā, kad nolēmu ievērot diētu. Es sportoju, skaitīju kcal, stingri turēju sevi veselīgas pārtikas un samērīgu maltīšu grožos. Nokritos svarā par vairākiem kg, jutos labi, izskatījos labi. Likās, ka lēkmes, kas nāca ar pātraukumiem mani ir pametušas. Lidz vienam brīdim, kad svētkos tika celti galdā mani mīļākie ēdieni, visi sen neēstiegardumi, kuru kcal uz 100 g ir vairāk kā mana dienas norma! "Ko? Tu neēdīsi?" "Beidz ākstīties, tu jau tāpat esi tieva!" "Priekškam tev diēta?" Uz šiem jautajumiem pat negribējās atbildēt. Just, kā visi blenž uz mani, kamēr mēģinu paskaidrot, ka cīnījos ar pārēšanās lēkmēm, ka ēdiens ir mana vājība, un ja sākšu ēst šos visus mājas labumus, tad nespēšu apstāties. Vai man bija jāmēģina viņiem ieskaidrot, ka vairs neieturu nekādu īstermiņa diētu, bet pieradinu savu organismu pie veselīgas pārtikas un atsakos no taukainiem, saldiem un nevajadzīgiem produktiem un ēdieniem? Vai man vajadzēja viņus mēģināt pārliecināt, ka tā nav diēta bet dzīvesveids? Iespējams. Lai cik jukusi es tobrīd būtu izskatījusies, iespējams, tā arī vajadzēja darīt. Bet tā tas nenotika. Es pievienojos. Uz brīdi manā galvā iezagās doma: "eu, bet es patiešām esmu tieva! Nekas slikts jau no viena vakara ēšanas priekiem nenotiks!" Ta bija mana lielākā pēdējā laika kļūda. Es atceros konkrēto vakaru, konkrētos cilvēkus, pat datumu un laiku. Tas ir starta datums kuru atceros, kā atskaites punktu tam visam atvaram kurš sāka mani iesūkt sevī no tā brīža.
Svētki bija beigušies, bet mana maltīte vēl nē. Tāda kā ēdiena orģija divu dienu garumā. Acis spīdēja, desmit ēdieni, bauda - nožēlojami. Sekoja vainas sajūta, protams, nolēmu ievērot atslodzes dienu vienu vai divas un mazliet vairāk pasportot. Aiziet! Rats sāka griezties!
Vai ticēsiet, ka šādi ir pagājuši gandrīz četri mēneši?! 1 diena - izešanās vairāk kā 5000 kcal vērtībā, 2 un 3 diena - tukšums un sports. Un tā visu laiku. Es jutos nomocīta, bez spēka, nokritos vēl par pāris kg, bet šoreiz ne sportošanas dēļ - es zaudēju muskuļu masu, un sāka uzkrāties ūdens organismā, tukšo dienu dēļ. Svari rādīja mazāku skaitli kilogramu ziņā, bet lielāku skaitli tauku % ziņā. Es vairs nemācēju apstāties. Jo vairāk ēdu, jo vairāk gribējās, jo vairāk ēdu, jo vairāk tukšo dienu un sporta. Vairāk depresijas, vairāk stresa, mazāk pašiedvesmas un motivācijas. Apkārtējie ievēroja, ka esmu atgriezusies pie "vecās pārtikas", līdz ar to neviens vairs neņēma vērā to, ka pirms tam nelietoju sāli, krējumus un majonēzes u. c. Viss bija galdā. Neviens man nepalīdzēja atgriezties pie veselīga uztura. Man gribējās bļaut: "vai tiešām vienmēr pīrāgi, kūkas un speķi ir jāēd svētkos!?"
Iegāju rutīnā. Ēdu un atslodze, ēdu un atslodze. Organisms arī beidzot lika par sevi manīt - sausa āda, menstruālie traucējumi ( līdz izzuda pavisam), pastāvīga aukstuma sajūta, pastāvīga bada sajūta. Apetīte auga ar katru dienu, viena ēdienreize izvērsās 2 stundu garā 5 porciju maratonā. Pēdējā reize - pavisam nesen - 12.12.2010.
Es vairs tā nevaru. Es gribu tikt galā ar to pati. Tuvinieku teksti: "tu esi tieva, tev vairāk jāēd!" vai arī "kas tās tādas par lēkmēm!mēs nesaprotam! kaut kādas muļķības!" - manī izraisa dusmas, jūtos viena, bez nekāda atbalsta. Esmu zaudējusi savu raksturu, noteiktību, stingrību, un esmu pārkāpusi visus savus noteikumus. Es atzīstu, ka tad, kad sajūtu ēdiena garšu man zūd paškontrole, tāda sajūta it kā izslēdzas smadzenes, sāta sajūta neeksistē. Vienīgais, kam piekrītu - to nesaprot neviens izņemot tos, kas slimo ar ēšanas traucējumiem. Tādēļ nemaz negaidu sapratni šeit, atksaite ir gandrīz vienīgais veids, ko vēl neesmu izmēģinājusi, lai no tā visa tiktu brīva.
Ticu, ka vienu dienu mantas izdosies!

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv