Saki to šeit!

Sievai aizgāja, gribu atgūt (14)

Viesis
agata 28.11.12 15:00:54
Sāpīga tēma. Tu protams vari vadīties pēc cilvēku ieteikumiem un padomiem, bet tas nebūtu tas labākais risinājums. Katra lieta kas mūsu dzīvē notiek, nenotiek tāpat vien, bez iemesla, viss kas notiek, notiek lai mēs pilnveidotos augtu un kļūtu par labākiem cilvēkiem. Un lai Tu veiksmīgi un 100% atrisinātu šo problēmu ieklausies sevī, apzinies visu, kas notika, kapēc notika, ko Tu no tā zaudēji un ko ieguvi. Protams liekas smieklīgi ko gan var iegūt no tā ka esi pazaudējis kadu kuru mīli, bet Tu noteikti esi ko ieguvis savai izaugsmei.Un tas ko es gribu teikt, ir tas, ka, tikai tad kad Tu visu iekšēji busi sapratis un apzinājies, Tev būs iespēja visu mainīt un vērst par labu. Un dzīve Tev tajā palīdzēs, bet tikai tad, kad tam būs pienācis īstais laiks un tad Tev nevajadzēs ne padomus, ne ieteikumus Tu vienkārši jutīsi kas Tev darāms.
Otra lieta, ir protams jāmēģina arī pieņemt tas ka nekas var vairs nebūt kā agrak. Un jā, es zinu, tas ir neizsakāmi smagi (pati to esmu piedzīvojusi), bet doma taja visā ir tāda, ka tikai tad, kad, mēs patiesi kādu mīlot esam gatavi viņu atlaist, viss var mainīties, jo esi apguvis kādu ļoti grūtu mācību, un iespējams ja liktenim tā lapatiks viņš visu atkal atgriezīs atpakaļ un saliks pa plauktiņiem.
Viens no viss svarīgākajiem dzīves darbiem ir mīlestība, jo pazaudējot to, Tu vari to vairs nekad neatgūt, skumji, bet patiesi. Un tas skar mūs visus, mēs ļoti bieži ejot pa savu dzīvi, aizmirstam par cilvēkiem kas mums ir līdzās un to ko viņi dara mūsu dēļ. Kaut nemanāmi un klusi, bet viņi veido mūsu dzīvi un tad kad šis cilvēciņš pazūd, tikai tad Tu redzi un aptver un sāc saprats, cik ļoti viņš ir papildinājis Tavu dzīvi un katra mazā lietiņa kas ir, vairs neliekas tāda kā agrāk. Bet tādi mēs esam lai saprastu kas mums ir, mums ir jazaudē tas kas mums ir, un varbūt tikai tad, kad, kaut vienu reizi dzīve Tu būsi zaudējis ko nozīmīgu un svarīgu Tu visu turpmāko dzīvi spēsi novērtet visu kas notiek ar Tevi un Tev apkārt.
Un tas nav padoms, tās ir manas pārdomas.
Es ļoti ceru ka Tev viss izdosies, nezaudē ticību!
Viesis
koks 31.10.12 14:22:53
"Uzrakstīju vēstuli, kur skaisti visu aprakstīju, šobrīd cenšos viņu neizskart un neaizvainot, kopējos draugos saku tikai to labāko." ja Tev ir problēma ar toleranci un Tu mēdz mētāties ar netaktiskiem viņu aizskarošiem vārdiem- tas nepalīdzēs, ja vien viņai ir pašlepnums. Ko nozīmē kopīgos draugos saku tikai labu- kāpēc vispār savs tuvākais cilvēks jāapspriež ar draugiem???? un ko nozīmē saku labu- gribētu teikt sliktu? tad priekš kam atgūt cilvēku, kuru tā īsti necieni? un es nesapratu-viņa aizgāja? kā vispār var pieļaut, ka sievietei jāaiziet no mājas?
Viesis
koks 31.10.12 14:16:04
Man arī vīrs ļoti daudz strādā, atvaļinājumā nav bijis ntos gadus, laiku paņem darbs un bērni, un arī man gribas vairāk uzmanības no viņa puses, un uznāk protams greizsirdības, bet noplok tikpat ātri kā uznākušas, bet es par šādu attieksmi nevarētu teikt, ka " iņš mani ir sāpinājis" un teksts >"Sieva bija ļoti greizsirdīga un radīja pati sev ilūziju, ka es viņu krāpju un sarakstos ar citām meitenēm, kaut gan man tam laika nepietiktu" vai tiešām viss ir pateikts no tavas puses. Protams viss ir iespējams, bet nezinu vai sieva aizietu pie cita, vai vienkārši projām, ja pamatiemesls būtu laika neveltīšana. ja tas tiešām ir vienīgais iemesls, tad nav vajadzības uztraukties, jo tici man, pasaulē nemētājas apkārt uzticīgi vīrieši, kuri dod savu pienesumu arī finansiāli un rūpējas par savu bērnu- tādu ir gaužām maz, tāpēc, ja vien kaut kas nav noklusēts, viss būs labi !
Viesis
agme 31.10.12 11:22:24
Es ieteiktu nerauties tik ļoti atsākt attiecības. Protams, ka vēlies attiecības saglabāt, bet, ja reiz sieviete lēmumu jau ir pieņēmusi, tad lai arī sadzīvo ar savu lēmumu.
Vēl varu ieteikt uzrakstīt vēstuli, kurā piekrīti viņas izvēlei, uzskaitot visus savus trūkumus un izceļot visus viņas plusus. (draugiem.lv ir aprakstīta amortizācijas psiholoģija). Bet pirms tam, ļoti silti iesaku izvērtēt, vai tiešām vēlies būt kopā ar viņu, ja jau reiz viņai trūka pacietības Tevi atbalstīt grūtā brīdī. Tā teikt, laulības zvērestu viņa jau pārkāpa (būt kopā priekos un bēdas, veselībā un slimībā... līdz nāve jūs šķirs)
Viesis
tenisone 30.10.12 14:19:25
ja spēsi mainīt savu dzīvi-un vēl sieva tev noticēs-varbūt
 
noelle 30.10.12 09:26:23
Mūs visus vienmēr iegāž viena kopīga lieta - to, ka kaut kas nav kārtībā pieņemam un saprotam tikai tad, kad šis "kaut kas" ir izaudzis tik liels, ka ar to vairs nav spēka tikt galā.
Patiesību sakot, varu saprast kā jūtas Tava sieva, kojo pati esmu piedzīvojusi ko stipri līdzīgu (ak, tikai manā gadījumā biznesa vietā bija sarakstes ar citām sievietēm. Jā, arī tikšanās...nezinu, iespējams arī kas vairāk, jo nespēju ticēt, ka daudzu gadu garumā vīrietis spēj tikai tikties ar citām, lai "pakomunicētu";). Kad es centos ar viņu par šo runāt (no pirmās reizes, kad to atklāju, līdz pēdējai mūsu kopā būšanas dienai), viņam vispār nešķita, ka tā ir problēma - līdzīgi kā savu atšvešināšanos un mūžīgo aizņemtību attaisno Tu - bizness, lai uzturētu ģimeni. Bet ģimenes nebūs, ja nebūs tie ikdienišķie sīkumi, kas vienkāršu kopdzīvi, "kaimiņu būšanu" atšķir no attiecībām starp mīļotajiem. Jā, es ticu - bizness paņem daudz enerģijas, bet ir tik daudz sīkumiņu, ko var darīt, lai parādītu otram, ka tas ir mīļš, tuvs, galu galā - neaizstājams. Es pat nerunāju par dārgām dāvanām. Par ikdienišķiem sīkumiem, par uzmanības drumslām.

Ja sievietei uzmanība ir jādiedelē, tas "nodrupina" sajūtas. Pa kripatiņai. Bet tik pat uzstājīgi kā pilošs krāns. Un tad tu nepamani, kurā brīdī ir iestājies "es viņu vairs nemīlu" stāvoklis. Kad mans bijušais vīrs centās visu atgūt, man uz mirkli likās, ka viss ir iespējams - viņš mani patiešām pārsteidza ar to, ko izdarīja. Tas nebija nekas grandiozs. tas vienkārši bija kas tāds, ko viņš nekad līdz šim nebija darījis... bet, ne jau tas bija svarīgi. Ne jau tā viena "kampaņa". Svarīga ir IKDIENA!!! Ja sieviete ikdienā nejūt uzmanību, to nevar atpelnīt ar 8.martā, dzimšanas dienā vai kāzu gadadienā uzdāvinātu 100 rožu klēpi, vai braucienu uz Parīzi.

Ko Tu vari darīt?

Es nevaru spriest par viņu un viņas sajūtām. Kad es pieņēmu lēmumu - aiziet, tas bija neatgriezenisks. Kamēr es vēl cerēju, ka viss būs kārtība un mums viss izdosies, es paliku, kopu mūsu attiecības un...gaidīju... aizgāju, kad vairs neticēju, ka sagaidīšu. Jūsu gadījumā vēl ir bērniņš - tā joprojām ir jūsu saitīte, caur kuru vari nosacīti viņai piekļūt. Bet nevajag pārspīlēt.
 
ilzepavasare 29.10.12 20:38:30
Droši vien tev jāmeklē kāda palīdzība, ko darīt ar aizvainojumu, ar dusmām un nepatiku. Citādi sanāks tāds apburtais loks: Pieņemsim jūs saiesiet atkal abi kopā. Tad tu sajutīsies droši, tad tu teiksi viņai par savām bijušajām jūtām - dusmām, utt. Un tad viņa atkal ies projām. Un tā nebeidzami.
 
ilzepavasare 29.10.12 20:38:26
Droši vien tev jāmeklē kāda palīdzība, ko darīt ar aizvainojumu, ar dusmām un nepatiku. Citādi sanāks tāds apburtais loks: Pieņemsim jūs saiesiet atkal abi kopā. Tad tu sajutīsies droši, tad tu teiksi viņai par savām bijušajām jūtām - dusmām, utt. Un tad viņa atkal ies projām. Un tā nebeidzami.
Viesis
janz 29.10.12 18:01:17
To Ilze:
Nav plānos, tikai sajūtas nav tās labākās, ka apzinos, ka viņa tiekas reti, bet tiekas un sazvanās ar citu, kā vīrietim tas ir nenormāli sāpīgi un grūti tam tikt pāri. Cenšos par to nedomāt. Uzzinot to, protams, eksplodēju, vārdi daždažādākie nāca no manas mutes, šobrīd arī to nožēloju.
 
ilzepavasare 28.10.12 22:31:22
Kā tas ir : "šobrīd cenšos viņu neaizskart un neaizvainot"? Tātad tas ir tavos plānos?
Viesis
janz 28.10.12 16:57:25
Uzrakstīju vēstuli, kur skaisti visu aprakstīju, šobrīd cenšos viņu neizskart un neaizvainot, kopējos draugos saku tikai to labāko. Viņas mamma ir manā pusē un tur īkšķus, lai viss izdodas. Sieva ārēji izturas, ka neko negrib un viņai šobrīd ir ideāli un ļoti labi jūtas.
Tāpēc jau jautāju, ko, kā darīt, pašam vairs nav ideju, negribas uzbāzties, lai nesabojātu visu.
Paldies, Ilzei un Kikakeitai par padomiem.
 
kikakeita 28.10.12 08:46:00
uzdavini vinai tas atminas un sajutas kas jus tiesi saveda kopa.apdavini vinu,parsteidz,un saki kad mili vinu:)
 
ilzepavasare 27.10.12 20:40:11
Man jau šķiet - vienkārši cīnies par viņu. Nedod mājienus, bet gen bez pazemošanās - CĪNIES!
:)
Viesis
janz 27.10.12 20:26:31
Labdien, cienītās sievietes.
Gribu lūgt Jūsu padomus, ieteikumus, iespējams kritiku.
Lieta tāda, ka kopējās attiecības nu jau 10 gadi, laulībā 6 gadi, ir kopējas bērns ko es dievinu un esmu sievai par to pateicīgs. Nu jau mēnesi dzīvojam atsevišķi, viņa aizgāja. Sievu neesmu krāpis un neesmu veidojis ne ar vienu ne kādas attiecības. Pēc bērna piedzimšanas pēdējos divus gadus esmu daudz laika veltījis dažādu biznesu uzsākšanai, kas ir veidoti papildus savam esošajam darbam. Protams, tas man paņēma daudz laika un spēkus, šobrīd esmu visu sakārtojis un laika pietiktu, bet sieva to neizturēja. Viņai neesmu veltījis pietiekami daudz laika un mīlestības. Pēc viņas teiktā esmu daudz sāpinājis, kas ir izpaudusies manā attieksmē pret viņu. Apzinos, ka esmu darījis dažādas lietas nepareizi, kas varēja viņu sāpināt. Sieva bija ļoti greizsirdīga un radīja pati sev ilūziju, ka es viņu krāpju un sarakstos ar citām meitenēm, kaut gan man tam laika nepietiktu. Šobrīd es arī apzinos, ka viņai vajadzēja veltīt vairāk laika un vairāk mīlēt, bet nu jau ir par vēlu. Esmu uzzināji, ka jau vairāk kā divus mēnešus viņa sarakstās, sazvanās un dažas reizes ir jau tikusies ar citu vīrieti, pēc viņas teiktā, viņa saņem to ko nedevu viņai attiecību laikā. Tanī brīdi „uzsprāgu” un teicu lai vācās prom, pēc kāda laika pats piekritu padzīvot atsevišķi, lai tikai neiziet prom no mājām. Šobrīd paliek ap sirdi ar vien grūtāk, kad jau gandrīz mēnesi dzīvojam atsevišķi, gribu viņu atgūt vienalga lai kas, jo mums ir ģimene un aizbēgt no tā nevar. Esmu devis šobrīd dažādus mājienus, lai atsāktu no jauna atsākt veidot attiecības. Īpaši viņa neraujas, kaut gan jūtu, ka viņai ir grūti, bet nu jau ir izīrēts dzīvoklis, kas ir iekārtots utt. Citi saka, dod viņai laiku, bet pašam liekas, ka nav beigās viss pa vēlu.
Gribu lai Jūs sievietes padalāties kā rīkoties, dodiet kādu padomu, esmu strupceļā.

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv