Saki to šeit!

Vīrieša paranojiskās bailes zaudēt brīvību (57)

 
hexe 29.06.11 08:52:05
Un tāpēc tik dusmīgs par viņas ierašanos? :D Var jau būt.
 
pantai 29.06.11 04:35:36
Hexe, varbut dzejolus milotajai sievietei kaazu diena raksta?!
 
hexe 28.06.11 18:35:06
Izskatās pēc klasiskas krāpšanas. Ko vien var darīt tukšā mājā, ja reāli tur neko nedara?! Kā pati rakstīji- ne pļauts, ne kārtots kaut kas.
 
charger 22.06.11 16:58:14
Ko gribeeju teikt... ar vinu es iemaacos dazadus tikumus, ar vinu es iemacijos daudz... tas ari man ir svarigi. Vins verte cilvekus pec praata un attieksmes pret citiem. vins ir loti prasiigs pret citiem un tadel ar vinu es augu. kaut kada zina noteikti vins aug ari ar mani.
 
charger 22.06.11 16:47:58
Nee, nee mazohiste diez vai... ir jau ari jauki briizi, es tacu tagad te apspriezu probleemu, mes nerunajam par kopainu. Mans virietis nav slikts, bet vinam ir untumi un noteikti visai lieli radzinji...
Viesis
lalala 21.06.11 17:23:38
ok, dio - es ESMU no zelta! Bet tieši tāpēc cenšos ievērot diētu un būt aktīva! :D :)

Man gan šķistu dīvaini, ka šo mēnesi pirms kāzām viss būtu tikai balts un pūkains. Tad kaut kas nebūtu kārtībā! :D

Vecais labais stāsts par mīlestību kā puķi, kuru jākopj, lai tā nenovīstu. Es cenšos būt super-dārznieks... mācos. :)

Bet pašapzinīgas dāmas visam atmet ar roku un meklē nākamo... un tad nākamo, un nākamo.. un neviens no tiem nav labs diezgan. Nesaku konkrēti par jums, bet ir redzēti tādi gadījumi.

Neviens jau nesaka, ka attiecībās ir vairāk strīdu par harmoniju. Vai savādāk mēs būtu kopā? :)

Šaj konkrētajā gadījumā netiku gudra kā rīkoties ar šādiem vīrieša "pusaudžu" gājieniem. Godīgi sakot - trūka enerģijas runāt/ strīdēties. Jo, pirmkārt, es būtu tā, kurai ar lielām grūtībām būtu jāuzsāk sarunu. Otrkārt, spriežot pēc pieredzes, mēs katrs paliktu pie savām domām... Jā esam atšķirīgi un TOMĒR mūs kaut kas vieno! Tās nav bailes palikt vienam. Tā ir kopīga nākotne!
 
kinkazhu 21.06.11 15:46:37
chargger, izrādās, esi mazohiste? ;) :D
Ja nopietni, patiesībā tu viņu izmanto kaut kādu savu problēmu risināšanai. Tad kādu attieksmi var gaidīt pretī? Un cik taisnīgi tad ir vainot otru? Varbūt ir citi veidi, kā sakārtot sevi, neiesaistot tajā citus? Vai dzīvojot pēc izdomātām, citu radītām teorijām Tu neriskē visu dzīvi pavadīt bez patiesi cilvēcīgām, nesamudrītām un godīgām attiecībām?
Viesis
21.06.11 14:44:26
charger, no manas puses nekaa personiiga nevienam... es dziivoju ar savaadaaku dziives modeli, dziivot dziivi viegli un kaa veelos es, dariit taas lietas, kas man sagaadaa prieku un baudu, jo galu galaa, vai tad vecumdienaas tas buus tas ko veeleesies atcereeties.. pusmuuzhu glaabtaas attieciibas? Vai arii labaak atcereeties, kaa abi prieciigi bija pavadiijushi kopaa laiku un laimiigo dziivi? Nevienas attieciibas jau nav perfektas un bez striidiem vai sarezhgjiijumiem, tachu ja attieciibas ir vairaak striidu un sarezhgjiijumu, tad ir jaadomaa, ka kaut kas iisti pareizi tajaa nav...
 
charger 21.06.11 14:35:30
Bailes palikt vienai...? domā? es nezinu... man liekas, ka man vienai būtu simtreiz labāk..:D
goda vārds...
bet tad būtu pārāk viegli un elementāri.
Es it kā ar šīm attiecībām meklēju izaicinājumu ,ar kuru brīžiem netieku galā un tad gan ir slikti.
Varbūt nepareizi priekšstati par karmu... varbūt man būtu jāatrod kāds, ar kuru būtu viegli un tad kopā augt būtu pareizāk.
Tagad man brīziem liekas, ka es savam vīrietim izdaru lāča pakalpojumu.
Viesis
21.06.11 14:31:12
Jaasaka, ka visai aizrautiigi sekoju liidzi shai diskusijai, interesanti ir lasiit.

par to sevis zeltu, melnam humoram, bet Zelts tachu nav viegls? :)

Lasot kopeejo diskusiju, mani paarnjeema sajuutas, ka sheit pat nav ne karmiskaas saistiibas, ne skolotaaji, vienkaarshi bailes palikt vienai, labaak sadziivot ar situaaciju un iespeejams to mainiit peec iespeejas mieriigaaku. Es taa nevareetu.. ja man ir veetra galvaa, tad tas naak aaraa, tachu es vienmeer atrodu atbildes uz saviem jautaajumiem, pat tad, ja sanaak striids. Un ziniet, es redzu savu naaktoni droshu, jo zinu, ka buus sarunas, bet skatoties uz to, ka teju peec meenesha jaaprecas, bet ir shaadas probleemas, man liekas nevis diivaini, bet zinaamaa meeraa biistama tacinja... galu galaa attieciibas tachu nebeidzas peec lauliibas nosleegshanas, bet turpinaas ...:) Veiksmi
Viesis
lalala 21.06.11 14:22:29
Laikam tiešām - jaunas mēs! :)

Bet, redzi, kinkazhu, tad varbūt arī vīrietis nav tā pa īstam izaudzis, ja ar žestiem demonstrē "Ko tu tur runā muļķības", "taisnība jau tāpat ir man" un tamlīdzīgi... Žesti, neverbālā komunikācija - tā ļoti daudz pasaka! Tos nevajag vienmēr norakstīt, ka pati ne tā esi sapratusi. .... Tā dīvainā vīrieša "pārākuma sajūta" - tieši tā jau neliek mierā!... Protams - jāmainās pašam, lai mainītos apkārtējie... es protams arī neesmu no zelta... bet te iet runa par cieņu!

Kāpēc tad vispār esam kopā ar vīriešiem, kas mūs nesaprot, neciena? Tāpēc, ka brīži ar šiem vīriešiem mēdz būt dažādi. Un tie foršie brīži neļauj attiecības vieglprātīgi izmest miskastē! :) Es gribu pēc 50 gadiem ar savu opīti rociņās pastaigāties pa parku.
 
charger 21.06.11 14:20:52
Jā, un vispār- es nezinu, vai es daru pareizi, paliekot ar viņu kopā.
Bet viennozīmīgi-daudz esmu iemācījusies, gan pacietību, gan iecietību un tt.
Ar citu man būtu kā ziedošā pļavā!
 
charger 21.06.11 14:18:59
Es jau atbildēju- tas ir karmiski, es to jūtu. Man tam ir jāiet cauri.
Un visā visumā es arī tieku galā un pat esmu laimīga.
Tikai brīžiem, kad hormoni trako, es it kā ieraugu, ka otrs cilvēks cenšas mazāk par mani, daudz mazāk...
Tas, ka kāds var būt egoists un agresīvs un tas, kurš kļūdās, tie ir reālie fakti, un nav runa par vainīgā meklēšanu.
Mans vīrietis vnk citādāk neprot, viņu māte tā ir audzinājusi, viņš pret viņu neizturas labi, kliedz, bļauj, ir rupjš. Gribēja būt tāds arī pret mani, kad nokrita rozā brilles, jo tāds ir ieraduma spēks. Un te sākas problēmas. Viņš negrib mainīties. Bet vaina nav manī, viņš spēj sadusmoties un sākt kliegt par tādām lietām, ka tur vienkārši nevar nesaskumt un sākt domāt- cik ļoti viņš ir nepieredzējis un cik ļoti netiek ar sevi galā.
Man vaina ir tikai tajos brīžos, kad netieku ar to galā, citkārt es cenšos būt mierīga, uztvert to visu ar vēsu prātu, pāri stāvoši, ar mīlestību un pacietību.
Bet es arī neesmu ne pilnīga, ne ideāla un gadās, ka es saprotu, ka varētu būt kopā ar kādu, ar kuru būtu simtreiz vieglāk...
 
kinkazhu 21.06.11 14:12:51
ps Vārds "citādāks" nav sinonīms vārdam "sliktāks"
 
kinkazhu 21.06.11 14:07:41
Emocionalitātei nav ne vainas, bet, piemēram, uz intelektuālu cilvēku emocionāli argumenti nedarbojas, tieši tā - viņam tas liekas kā bezjēdzīga ārdīšanās, izrādīšanās. Emocijas nav ne labas, ne sliktas, tās vienkārši ir. Jautājums: vai esot emocionāla, tu spēj otram izteikt savas pretenzijas, neaizskarot viņu? Tev liekas, ka argumenti ir nepšaubāmi, bet otram varbūt tā nemaz nešķiet! Kāpēc ir tik grūti pieņemt atšķirīgo???

Vainīgo meklēšana ir slidena taciņa, jo tas nozīmē, ka kāds ir "labais", bet kāds ir "sliktais". Jūs laikam vēl esat ļoti jaunas, bet ar gadiem saproti, ka ir iespējamas labas attiecības, katram paliekot pie saviem uzskatiem un necenšoties otru pārliecināt par savu taisnību.

Klau, bet kāpēc tad jūs esat kopā ar vīriešiem, kuri ir enerģētiskie vampīri un totāli jūs nesaprot????
 
charger 21.06.11 13:51:34
Es negribu runāt publiski, lūdzu atraksti man uz fire_in_ice@inbox.lv
Man Tev būs daudz ko teikt! !!!!
Viesis
lalala 21.06.11 13:38:11
Par to jūtīgumu vēl gribējās piebilst...

Es piekrītu charger... Interesanti - kāpēc gan mēs nedrīkstētu just? Kāpēc mums par to būtu jākaunās?

Mani tuvākie cilvēki - draugs un mana ģimene, visi kā viens jūtelībās neieslīgst. "Nav tāda faila!"
Tad rodas situācija - mums ar draugu vecāku mājās rodas strīds. Es - aizstāvos, argumentēju. Draugs - viegli nopūšas un paskatās uz mani no augšas, reizums pat nesaka neko. Esmu jūtīga, emocionāla, iekarstu. Ja par strīda objektu esmu pilnībā pārliecināta, ja manā rīcībā ir neapšaubāmi fakti, bet tas visa pamatā tiek nolikts, par mani pavīpsnā... nu iedomājaties to situāciju!...
Nu lūk, un ņemot vērā, ka mana mamma vispār ir PRET jebkādu emociju izrādīšanu, viņa automātiski nostājas drauga pusē, strostē mani par to "emociju izvirdumu", utt. Sāpīgi.... un - pie visa vainīgas emocijas!
Rezultātā - lai tevi vispār uzklausītu ir jābūt emocionālam analfabētam, snobam...

Sanāk - jākaunās par savām emocijām tādēļ vien, lai apkārtējie tevi cienītu, respektētu tavas zināšanas....

Rupji rēķinot - vairums sieviešu = emocionālās, vairums vīriešu = pragmatiski. Un ziniet kāda ir mana vīrieša viena no mīļākajām dziesmām - "This is a man`s world"! :D

Aizgāja te ne pa tēmu.... bet- atņemot sev emocijas (īstenībā - pašai tik dārgu lietu) varbūt var cīnīties ar vīrieša egoismu... ?
 
charger 21.06.11 13:27:59
Raksts bija Lilitā un es to labi atceros!!!!! Tieši tā- pasīvā agersija!!!!
Un tam nav sakars ar nabadziņa tēlošanu vai upura lomas spēlēšanu.
Vīrietis ar kaut ko izprovocē tevī dusmas un kad dusmas parādās, laimīgi gavilē- lūk, tu esi vainīga, jo dusmīga, es tak neko, ko tad es..
Tas ir enegrģētiskā vampīrisma paveids un drausmīgi necienīga rīcība, manuprāt.
Ja dusmas neparādās un tu esi jautra, tad sapūšas pats, jo nav izdevies tas, ko gribēja.
Par šo biju aizmirsusi, bet kad Tu atgādināji, viss atnāca atmiņā, man tas raksts kaut kur stāv, es viņu devu savam vīrietim lasīt, tad kādu laiku bija miers, jo viņš laikam nokaunējās..
...vispār parasti neesmu tik emocionāla, mani ļoti ietekmē cikls, un ir brīži, kad es labi tieku ar to visu galā, tagad vnk ir sakrājies...
Vainīgais ir jāmeklē, lai vismaz priekš sevis saprastu, kurš kļūdās. Tā taču ir vieglāk.
Un pietiekami reālas ir arī situācijas, kurās otrs ir nepieredzējis, egoistiks vai tamlīdzīgi, bet tu tiešām no sirds centies, un nejau tēlo upuri, tu esi upuris.
 
kinkazhu 21.06.11 12:27:29
Mīļā, nemācies rīt krupi - tā nu ir lieta, kuru noteikti nevajag apgūt. Jā, dažreiz der padomāt, pirms spļaut ārā savu sakāmo, bet nekādā gadījumā nevajag neteikt vispār!:)
Viesis
lalala 21.06.11 12:22:31
charger - mums tiešām laikam ir līdzīgas situācijas... tur ir daudz taisnības tajā ko raksti - par to egoismu, piemēram... itkā vārdus no mutes izņemtu :) ... Diezgan analogas situācijas, kur jāliek vien galvas kopā un jāštuko - kā GUDRĀK!

kinkazhu - ar Tevis rakstītajā ir daudz patiesību... Būs daudzāk laika - pārlasīšu! :) ... BET - tur gan tu kļūdies, ka dzīvoju kā tāds "mazais nabadziņš", kas muti nevar atvērt, pateikt. Īstenībā, šķiet reizums pat pārāk aizstāvu savu taisnību. "Ar putām uz lūpām", emocijas bieži nāk klāt.

Klusēt, "norīt krupi" izskatās ir tā lielākā lieta, kas man jāmācās. To arī cenšos.

Vispār paldies, meitenes, par izvērstajiem viedokļiem! Ļoti noderīgi! :) ...

Nu lūk... vakar, pēc nelielas pauzes (katram sava darba diena, savas domas galvā) viss normalizējās, ir ok... Mēs uzspēlējām vārdu spēlīti - kurš vairāk otru mīl... Galu galā - precamies taču! :)

Bet zinu, ka šādas situācijas var atkārtoties... šķiet jābūt tomēr kādam plānam kā tādās reizēs rīkoties. Ziniet kā saucas šāds vīriešu uzvedības modelis - "pasīvā agresija!". Reiz par to kādā žurnālā bija raksts, kas mistiskā kārtā pazuda... Pret to ir tikai vienas zāles - pašai sievietei jābūt stiprai, nedrīkst ļauties provokācijām.... Un, jā, kā jau te ļoti pareizi izskanēja - nedrīkst gaidīt otra reakciju kā pati esmu izfantazējusi. Tas bija ļoti pareizi teikts! :) Lūk, es gaidīju, ka kopā ar draugu laimīgi ar ričukiem brauksim uz Rīgu. Es nepieņēmu viņa kašķus, viņa pusaudža uzvedību! Gribēju tagad un tūlīt būt priecīgiem un laimīgiem, izbeigt to visu pūšanos!
Bet tagad šķiet, ka uzreiz jau vajadzēja braukt vienai, negaidīt uz viņu, nerādīt, ka es būtu kaut kādā veidā atkarīga...

Lūk, tā iet ar tiem āzīšiem... :)
1 2 3 »

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv