Saki to šeit!

apnikums (16)

 
hexe 21.05.11 15:15:26
Zhizele, vai Tu esi laimīga?
Ja, ne, tad- kas Tevi padara laimīgu? Ja zini, ka laimīga būsi tiekot no šī cilvēka prom, dari to. Ko nozīmē- baidies, ka otru tādu neatradīsi? Tu tiešām baidies, ka neatradīsi otru tikpat labu cilvēku, kas Tev tomēr kritīs uz nerviem? :D Mīļā, te es redzu tikai to, ka Tava mīlestība ir pārgājusi pieradumā, tāpēc Tev bail tā uzreiz- viss un svītra cauri, jo ir palikusi spēcīga pieķeršanās (t.i.- kā tad es tā- bez viņa?!). Tu vēl esi jauna, bet dzīvojot attiecībās, kurās nejūties laimīga un esi iesprostota, Tu nogrimsi, pati sevi drīz pārstāsi mīlēt un rūpēties par sevi un tad arī viņam (tāpat kā jebkuram citam) Tu vairs nebūsi vajadzīga.
Dzīvē notiek visādi, varbūt vnk neesat gatavi būt kopā, nespējat šobrīd viens otru īsti novērtēt (tas, ka Tu zini viņa vērtību nenozīmē, ka spēj to izprast un cienīt), varbūt satiksities vēlāk, kad būsiet izgājuši katrs atsevišķi cauri kaut kādam dzīves posmam un tikai tad viens otru pa īstam atradīsiet. Tu taču dzīvo sev, nevis citiem?
 
viivinja 21.05.11 08:10:03
vajag padziivot atsevishi... peec savas pieredzes varu teikt ka miiljuma nevar buut par daudz... man arii reizeem kriit uz nerviem , kad mans miiljums mani var stundaam veerot neko nesakot, laimiigi smaidiit vai vislaik prasiit buchinjas... tachu , ja kaadu laiku nedziivosiet kopaa, nju kautvai paaris dienas, sailgosieties, .. un tad buus taada kaisle.. un veel, jaaa - vajag atrast katram savas intereses, un attiiistiit savus hobijus... lai puisis atrod laiku treninjiem vai kaadam futbola macham ar puishiem, un tu , tikmeer ar draudzeneem pa veikaliem, vai uz kaadu balliiti... puisis vnk tevi ljoti miil, taapeec uztraucas, un varbuut tev liekas ka tevi kontrolee
Viesis
puucce 17.05.11 20:42:34
jā, kā savu bērnu tēvu es varu iedomāties pilnīgi noteikti.
paldies par padomiem. laikam tiešām es nenovērtēju to, kas man ir un esmu kļuvusi pārāk kaprīza.
palika priecīgāk.
mēģināšu sevi vairāk nodarbināt un gan jau viss uzlabosies. :)
 
sandrulish 17.05.11 19:16:08
Pilnība piekrītu, ka cilvēki nemainās, ja kāds to
vēlas viņu vieta, viņi paši var izvelēties vai mainīties
vai nē...Un jo Tu vairāk spītīgi mēģināsi otru mainīt,
jo vairāk viņš turēsies pretī...
 
kinkazhu 17.05.11 13:45:24
Jāpiekrīt - tiešām ir absolūti naivi cerēt, ka cilvēks mainīsies. Tomēr tas, ko var darīt: runāt par savām vēlmēm un to, ko sagaidi no attiecībām. Pajautāt, kas tieši ir tas, kas viņu uztrauc un dara bažīgu, kad gribi iet ballēties ar draudzenēm?
Un vēl - kāpēc esi iedomājusies, ka tev jājūt nemitīga iekāre?:)) Taureņi vēderā utt. - jā, tas viss ir ļoti jauki, tikai - dzīvi ar to vien nenodzīvosi. Ar gadiem attiecībās arvien svarīgākas kļūst tādas vērtības kā cieņa, draudzība, savstarpēja uzticēšanās, dialogs utt.

Vispār rozhukam taisnība - ja vari iedomāties šo vīrieti kā savu bērnu tēvu, tas ir diezgan drošs rādītājs, lai teiktu - "īstais".

Vēl varu ieteikt izlasīt Čepmena "Piecas mīlestības valodas."
 
charger 17.05.11 13:43:58
Labi,ka Tu vismaz apzinies,ka pēc tam "kostu pirkstos"
Ļoti nejauki šādi nenovērtēt cilvēku, kurš pret Tevi izturas tik labi:(
Saprotams jau, ka var iestāties apnikums un tt. Tad vnk esi pašpietiekamāka, lai tavas emocijas nebūtu atkarīgas tikai no viņa. tiešām padari kaut ko ar draudzenēm vai pilnīgi viena.
It sevišķi ja esi pieradusi pie cilvēka,kurš tā rūpējas, pēc tam ar "sievu sitēju" kā Rebeka pareizi izteicās ne tikai kodīsi pirkstos, bet arī tā būs laba mācība, jo tādi vīrieši uz katra stūra nemētājas, kāds ir tev.
Vai arī tiešām pamet viņu, lai dotu viņam iespēju atrast kādu , piedod, labāku, jeb tādu,ar kuru viņš varētu būt viņš pats un viņa sieviete to laimīgi novērtētu!
Lai gan neviens nav iedomājies tādu iespēju, ka viņam īstā esi tieši tu ar visiem niķiem ,stiķiem un pat nenovērtēšanu, un viņš nemaz nebūtu laimīgs ar kādu citu, kura kustu no viņa rīcības....
dzīvē nekad nevar zināt, kā ir patiesībā. pat tad,ja cilvēki ir pilnīgi atklāti, viņi varbūt vienkārši nezina, ko vēlas viņu zemapziņa un tā bieži vēlas kaut ko absurdu, piemēram, sievu sitēju
Viesis
spaara 17.05.11 11:59:11
Es arī piekrītu uzskatam, ka ne jau puisim ir jāmainās - viņš ir tāds, kā viņš ir un mīl savu meiteni. Kā man ir skaidrojuši vīrieši, viņi necenšas pārmainīt sievieti, taisni otrādi - viņi cer, ka sieviete nemainīsies, bet sieviete vienmēr grib vīrieti pārtaisīt, grib, lai viņš mainās. 20 gadu vecumā to var arī vēl nezināt - bet vīrieši nemainās. Vai nu samierinies ar to, vai meklē citu :)
 
pece 17.05.11 10:58:45
Piedod, bet cilvēki nemainās tāpēc, ka kāds (TU) to vēlas! Vismaz ne ilgtermiņā!

Cilvēki mainās, ja PAŠI to vēlas un kad PAŠI vēlas.....

Labot var:
1) izrunāties;
2) pamest....
 
mantra 17.05.11 09:46:58
Vajag izdarīt tā - iedomāties, ka rīt varētu viņu zaudēt uz visiem laikiem - vai tad kaut kas dvēselē iekustēsies? Bet par to iekāres zudumu - tas, manuprāt, ir normāli, ja ilgāku laiku kopā dzīvo. Man arī tā iekāre ir kā nu kuro reizi, ir tā, ka nemaz negribas, bet tā, man liekas, ir tāda lieta, kas nemaz nevar būt pastāvīgi. Ir jau arī viskaut kas cits, kam var nodoties, ne tikai iekārei. Bet Tu nevari iedomāties, cik daudzas sievietes gribētu būt Tavā vietā.
 
rozhuks 16.05.11 23:09:47
Es uzskatu ka tu vēl neesi "izballējusies",iztusējusies.Tu vēl esi jauna,tev gribās laist dzīvē!
Nemoki vīrieti,labāk aizej,un ja pēc tam sapratīsi ka tā bija priekš tevis kļūda - zināsi kā rīkoties nākotnē!!!
Un vispār,vai tu kādreiz esi iedomājusies viņu kā sava bērna tēvu?
Ja,jā,un viņš tam derētu 100%,varbūt tomēr ev ir jāpiekāpjās.
°Man arī ģimenē bija situācija ka man gan viņam bija jāpiekāpjās - un viss ir super!!!!Meitiņai jau mūsu ir 2 gadiņi un kopā dzīvojam,KOPĀ 5,5 gadus,bet satiekamiew krietni vairāk!Šīs attiecības sāku ļoti jaunā vecumā,16,bija mirklis kad gribējās brīvību,bet kārtīgi visu apdomājot + un - ,sapratu ka viņš ir mans īstais un vienīgais:)
Vēlu veiksmi!!!!
 
lilija70 16.05.11 22:49:40
Tāds stāsts man ir pavisam pazīstams.Laikam ne tik reti tā notiek.Arī man zināma meitene sāka draudzēties ar čalīti,kuram bija tikko 18 un viņai tāpat. Čalītis nebija parasts,bet gan siržu lauzējs. Draudzējās drīz ar vienu,tad citu,bieži mainīja meitenes. Bet tad satika Šo meiteni un laikam bija mīlestība, jo gāja gads aiz gada un viņš uz citu pusi vairs i nepaskatījās,uz ballēm bez savas meitenes vairs i nedomāja iet un vispār - vēlējās būt tikai viņas tuvumā. Meitenei tas apnika,viņa sāka runāt par RUTĪNU, kura iestājusies. Arvien biežāk un biežāk, īstenībā - sāka arī ar tādu kā necieņu izturēties,meklēt trūkumus viņā... Līdz kādu dienu viņš pazuda.Un viņa sāka viņu meklēt.Bet viņš nerādījās. Pagāja teju mēnesis un viņš deva ziņu-ir pie citas. Un tā viņš tur laimīgs ir vēl šodien.
Un tur neko nevar darīt. Cilvēki ir dažādi. Intereses ir dažādas, temperamenti dažādi.Ja nav interešu, domu,mērķu saskaņas,tad tiešām nav ko domāt. Jādodas katram uz savu pusi. Kāda tur vēl rutīna - 20gados? Mīlestība iet cauri gadiem.Bet, ja nav īsti pa sirsniņai un prātam, tad jau tiešām laikam labāk - pašķirties.
 
rebeka 16.05.11 22:45:49
Nu tev atliek uzņemties iniciatīvu. Kas būtu tas vīrišķīgais ko sagaidi no viņa? izskats, izturēšanās pret tevi? pret draugiem? izklaides vīrišķīgas ( auto sacīkstes, brutāls vīrišķīgs sporta veids)

Vai vienkārši tu negribi mīļumu? Piedāvā kādas neķītras izklaides, lai viņam nav iespējas dūdināt :D
Viesis
puucce 16.05.11 22:36:40
nu neesmu es tik riebīga, kā tu, rebeka, mani noliki.
jā, mēs esam par to runājuši, bet nav jau tik viegli izstāstīt to, ka viņam būtu jāmainās.
es viņu tiešām mīlu un citu nemaz sev nevaru iedomāties, jo mēs viens par otru zinām pilnīgi visu.
vienīgais, ko es vēlos - ir atrast citu skatījumu. kā lai pēc visas šīs rutīnas sāku viņu atkaļ uztvert kā vīrieti? es domāju, vai tas maz ir iespējams - mainīt savas domas un sajūtas, ja apstākļi paliek nemainīgi..
man arī dažreiz liekas, ka es esmu baigā kuce. it īpaši, dzīrdot tos mīļos tekstus, ka viņš man vienmēr būs līdzās. es arī to patiešām gribu, bet ne tā, kā tas ir pašlaik.
 
rebeka 16.05.11 22:25:07
Piekrītu Mirandai...

Godīgi sakot man žēl tā čaļa kuram ir tāda draudzene... bet protams labākais ko tu varētu izdarīt ir pamest to čali. Viņam vismaz būtu cerība tikt pie draudzenes kura viņu novērtē un tev būtu cerība tikt pie forša sievu sitēja un pazemotāja kādu tu vēlies...

Upss.. laikam pa skarbo sanāca, bet īsumā - PAMET VIŅU
 
miranda 16.05.11 22:16:57
Vai Tu esi viņam stāstījusi, kā jūties, ka nevēlies tik milzīgas rūpes, ka vēlies izklaidēties arī bez viņa, ar draudzenēm utt.? :) Man izklausās, ka viņš līdz galam neuzticas Tev vai nav par 100 % pārliecināts, ka Tu viņu mīli, ja nevēlas laist Tevi izklaidēties, un tik pārspīlēti izdabā Tavām iegribām.
Viesis
puucce 16.05.11 22:09:43
sveiki!
gribējās kādam izkratīt sirdi un varbūt dzirdēt kādu viedokli.
pirms 1,5 gadiem sāku satikties ar savu tagadējo draugu (tad man bija 20). sākumā viss bija ideāli - viņš likās visu manu sapņu piepildījums. pilnīgs pretstats citiem puišiem, ko pazinu. iejūtīgs, mīļš un es vienmēr viņam biju pirmajā vietā.
jau pēc pusgada sākām dzīvot kopā. un nezinu, vai tas ir pārmērīgā kopā pavadītā laika dēļ, vai vienkārši nav lemts, bet situācija sekojoša:
man viss ir apnicis. es vienkārši vairs neuztveru viņu kā vīrieti, bet kā istabas biedru. protams, es viņu mīlu, bet es jūtu, ka viss strauji grimst uz leju. es saprotu, ka es droši vien nenovērtēju, kas man ir dots, bet man ir apnicis tas pārmērīgais maigums un mīļums. katra mana iegriba viņam ir kā vēlēšanās. viņš vienmēr man piekāpjas un cenšas darīt visu, lai es būtu laimīga. es vienkārši sāku viņu uztvert kā apgrūtinājumu. viņš tik ļoti uztraucas par mani, ka negrib laist paballēties ar draudzenēm un vienmēr nāk līdzi un galu galā gribas savu veco dzīvi atpakaļ.
izklausās jau vienkārša situācija - ņemt un pamest, ja jau tā apnicis. bet man ļoti bail, ka es palaidīšu garām kaut ko tik lielisku (savā ziņā) un pēc tam nāks tādi draugi, kam es neko daudz nenozīmēšu u tad varēšu kost pirkstos, ko esmu palaidui garām. turklāt viņš manī ir samīlējies līdz ausīm un tagad viņam ir problēmas ģimenes dzīvē, tāpēc liekas - būtu cietsirdīgi tagad ņemt un aiziet. mani nepamet tā doma, ka visu var mainīt, ka vaina ir manī (cik banāli) un atliktu man tikai piestrādāt pie savas uztveres, vai kā to nosaukt, un viss būs kārtībā.
man gribētos viņu nedaudz vīrišķīgāku. tādu, kas ņem virsroku, kas tomēr spēlētu ģimenes galvas lomu. bet vai tas būtu godīgi, likt kādam mainīt sevi tikai tāpēc, ka man kaut kas nepatīk?
arī sekss mums ir ļoti reti. vienkārši, uz viņu paskatoties, es neredzu nekādo iekārojamu. samīļot un sabučot, tā draudzīgi - jā. bet just kaisli un iekāri - liekas neiespējami.

mani biedē arī vienas draudzenes stāsts - principā tieši tāds pats, kā man.
vienkārši beigās viņai bija apnicis būt 20gadīgai mājās sēdētājai un diendienā skatīties tikai uz vienu cilvēku. viņi izšķīrās. tagad viņa stāsta, ka jūtas daudz labāk. arī pašapziņa ir cēlusies. atkal jūtas kā sieviete.
man bail spert tik radikālu soli. varbūt, ka var ko labot? varbūt kādai ir bijusi līdzīga pieredze?

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv