Saki to šeit!

Pašapziņa un meli (11)

 
kinkazhu 14.05.11 11:23:25
patriicija, pirmais solis ir aiziet no viņa gluži fiziski. Pārtraukt piedalīšanos šajā slimajā attiecību spēlē. Ja nepietiek drosmes, varu ieteikt psihoterapiju.
 
chardonnay 13.05.11 11:19:28
kinkazhu - paldies! liels paldies. tikai kā no tā apburtā loka tikt laukā... :(
 
charger 01.05.11 18:24:16
Pilnīgi par 200% piekrītu kinkazhu!!
Tieši kaut ko līdzīgu gribēju rakstīt, bet nebija laika. Tagad nu ir laiks vismaz pateikt- Tevis rakstītais kā naglai uz galvas.
 
kinkazhu 01.05.11 15:55:30
Kāpēc Tu vēl lauzi galvu par šīm attiecībām, kurās viņš Tevi krāpj, bet Tu viņam neuzticies (piedod, pat, ja ielogojies viņa e - pastā nejauši, diez vai nejauša bija viņa sarakstes lasīšana)? Tu jautā, vai iespējams tikt pāri, bet es Tev gribu jautāt - vai tas vispār ir vajadzīgs un vai tiešām gribi būt viena no neskaitāmām draudzenēm?

Patiesībā kaut kādā mērā jūs esat ideāls pāris. Tu sevi uztver kā upuri, tādēļ Tev ir vajadzīgs kāds, kurš atbalsta šo lomu. Tas nav apzinātā līmenī, bet jautājums Tev pašai: vai Tu vispār spētu dzīvot normālās attiecībās, kur vīrietis ir godīgs un nekrāpj sievieti? Jo šajā spēlītē ir divi - viens, kurš cērpj, un otrs, kurš ļaujas. Lai gan tāds modelis Tev sagādā ciešanas, tomēr tas ir tas, ko acīmredzot esi iemācījusies par attiecībām, un atbildes, kāpēc šie uzskati ir tieši tādi, visdrīzāk vajadzētu meklēt savā bērnībā, vecāku attiecībās un dzimtā kopumā. Bet labā ziņa ir tā, ka tās stratēģijas, kas bērnībā, iespējams, bija vajadzīgas, lai izdzīvotu (piemēram, pakļaujoties, noklusējot, pieverot acis utt.), pieauguša cilvēka dzīvē ir iespējams mainīt un atmest.

No upura līdz varmākai ( ne vienmēr varmācība ir fiziska) ir pussolis. Tu viņu kontrolē, lasot privātu saraksti un rakājoties pa kabatām utt. Jā, tas otrs ir neuzticams, taču Tava rīcība ir Tava atbildība un tas, ka Tevi krāpj, neattaisno līšanu otra privātajās lietās. Tu neuzticies cilvēkiem, un tieši tādēļ nepazināti arī izvēlies tādu, kurš attaisno Tavus priekšstatus un it kā apstiprina Tavu negatīvo pašvērtējumu. Tu par sevi domā :"neglīta, dumja utt." Tam Tev ir viegli ticēt, vai ne? Bet vai Tu tici, ja kāds saka: "Tu esi skaista, laba, gudra"? Tam ir grūtāk noticēt, vai ne? Problēma ir ne jau tajā, ka cilvēki melotu vai liekuļotu, sakot Tev labus vārdus, bet gan - Tu pati netici tam, ka esi laba. Bet esi!:)

Mans nolūks nav Tevi nosodīt, bet gan iedrošināt mainīt savu dzīvi. Un, tici man, tas, ko Tu pret viņu jūti, nav mīlestība, bet atkarība. Iespējams, Tev liekas, ka kurš tad Tevi tādu "neglītu un muļķi" gribēs. Bet Tu vari mainīt savus priekšstatus par sevi. Iemīlēt sevi - tas šobrīd ir daudz būtiskāk par attiecībām ar cilvēku, kurš nav Tevis vērts.
 
lilu 30.04.11 17:50:08
Man skiet ka vins ir pamatigi pieradis pie tevis, tev drosi vien ir jutas pret vinu, bet gosigi sakot nav jabut gudriniekam lai pateiktu ka tadam attiecibam nav nakotnes, manuprat ja tu esi godiga patiesa un uzticama, tu esi pelnijusi lai ta izturas ari prat tevi :)
 
mandarins 29.04.11 21:55:28
ir aitas, ir cirpēji. Ja ļausi pret sevi tā izturēties, tad tādu attieksmi arī saņemsi. Piedod!
Tas ir mans subjektīvais
Viesis
liiiga 29.04.11 21:23:58
Patriicija, Tu esi kopā ar šo puisi no 13.5 gadu vecuma?????? Tev ir bijis kāds cits? Ja nav, tad attopies, bērns, un beidzot paskaties apkārt, jo savādāk, man izskatās, Tu zaudē 100x vairāk nekā iegūsti :)
Viesis
zhuks 29.04.11 11:10:09
Nju taa, izteikshos skarbi. Kas tas vispar ir, vai tev patik sevi mocit, vai esi pielimeta shim tipam, vai tev nav sava pashcienja un lepnums? Ja godigi, man vispar tracina shadu sievieshu tipi, kas atlauj vienkarshi njirgaties un splaut seja, hallo pamosties, jo tadi virieshi nemainas!!!!Saprotu, ka tu jau pati to zini, tikai gribeji izteikt savu sapi! Varbut arii tev vajag paskatities apkart uz citiem puishiem, nevis sekot un uzraudzit gajeju, kas aizies vienalga, jo saproti - laiks iet un nevajag izlietot ar sevis pazemoshanu.Manuprat sheit ir darbs psihologam!!!
Piedod ja par skarbu - pec dabas tada!!!
 
amorisita 29.04.11 10:27:13
neatļaušos nosodīt, bet kāpēc jūs vēl esat kopā? Kas jūs abus notur kopā? Pieradums? Izskatās, ka vairāk tur īsti nekā nav. Neizklausītos, ka arī no tavas puses būtu nez kāda sirdi plosoša mīlestība.
es diez vai varētu ar tādu cilvēku dzīvot kopā, kuram es neuzticos.

mans kritērijs tam, vai attiecībām ir nākotne, ir jautājums - vai es gribētu no tā cilvēka bērnus? / protams arī tie jautājumi,ko ieteica pantai/
 
pantai 29.04.11 09:13:40
Patriicij, diemzel neko konkretu, ko darit attiecibas, neieteiksu otram cilvekam, jo blakus neesmu stavejusi. Bet Tava vieta uzdotu pati sev jautajumus un godigi censtos atbildet:
1) vai es vinu milu?
2) vai es vinam uzticos?
3) kas mus tur kopa?
4) ko es vina cienu?
5) ko es vina neciesu?
6) vai es redzu musu kopdzivi pec 5, 10, 20, 50 gadiem?
7) ja redzu, tad kadu?
8) vai sis attiecibas mani iedvesmo?

Godigi parunajot ar sevi, redzesi, cik daudz Tev nozime vai nenozime sis cilveks un attiecibas. Izejot no ta tad ari rikojies. Vai ir iespejams sadzivot ar tadam lieta, ko raksti? Ja jau uzdod sadus jautajumus par konkretajat attiecibam, tatad kaut kas tomer nav "tiirs". Secinajumus izdari pati. Lai veicas! (hug) :*
 
chardonnay 29.04.11 08:39:47
Sveiki, mīļās meitenes.
Sasāpējās sirds. Man 24, ar draugu esam kopā jau gadus 8,5. Pa šo laiku gājis visādi. Bet ļoti tuvu attiecību mums nemaz nebija - emocionāli tuvu. Es gribēju, bet draugs īsti nē, viņš vienmēr bija ļoti aizņemts - sports, draugi utt. Kaut kā nelaida sev klāt. Vismaz tā es jutos. Bet vienmēr bijām kopā (vismaz skaitījāmies). Viņš palika pie manis, es pie viņa. Nesen, netīšām ielogojos viņa darba e-pastā. Un tur atradu e-pastus par pēdējiem 3 gadiem, kas apliecina, ka viņš mani ir krāpis ar neskaitāmām meitenēm, daudz bilžu, uzaicinājumi palikt pa nakti pie viņa utt. Kad agrāk jautāju, vai viņam nav kāda cita, vai viņš ir ticies ar kādu citu, bija, protams, noliegums un teksti, ka nē, ka mēs esam kopā, ka esmu vienīgā, īstā utt. Ka neesot bijis godīgs utt. Bet, ka tagad sāksim visu no sākuma. Nu lūk. Lai kā negribētos, jo tālāk, jo trakāk. Nespēju vairs uzticēties un ticēt. E-pastus viņš sargā kā prezidentu, telefonam klāt nelaiž, patiesībā, manā klātbūtnē tas vienmēr ir izslēgts... Kad aizejam uz kādu pasākumu kopā, redzu, piemēram, ka kāda meitene skatās, smaida - pazīst, bet viņš tēlo, ka neredz, kaut gan es pamanu, ka viņš redz. Un dusmojas, apvainojas, saka - nē, mums laikam tomēr nesanāks... Pēc stundas jau atkal it kā nekas nebūtu bijis. Un tā notiek vienmēr. Un tad man nāk domas, kāpēc tā? Kāpēc izlikšanās, meli? Viņš, protams, visu noliedz, saka, ka es visu izdomājot, ka man neesot ar galvu "kārtībā". Vārdu sakot stalts un balts. Bet redzu, no sejas mīmikas, ka melo. Un tā notiek pat par sīkumiem - redzu, cilvēks bijis uz solāriju. Jautāju - vai biji uz solāriju šodien? Atbilde - ko Tu atkal izdomā, vai Tev ar galvu nav labi? Dusmojas. Aizeju, parakājos pa kabatu, tur solārija kartiņa ar ierakstītu datumu.. Aiznesu, parādu... Cilvēks smejas un saka - tas taču bija joks.. Un tad sāk dusmoties, ar kādām tiesībām es vispār atļaujoties skatīties viņa kabatā. Un Mana pašapziņa ir zem nulles. Jūtos neglīta, muļķe, visu laiku domāju, vai tikai viņš aiz muguras atkal kaut ko nedara. Vai sīkumi? Es nezinu. Vai iespējams šai sajūtai tikt pāri, dzīvot un neņemt galvā, uzticēties? Bet nav taču pamata... :(

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv