Saki to šeit!

zems pašvērtējums (33)

 
florencefj 09.02.11 12:56:41
Sievietei, manuprāt, galvenais ir, lai viņa patiktu pati sev, lai viņa justos īpaša. Kad skaties spogulī, redzi mirdumu savās acīs un smaidu, kam nav iespējams pretoties. Šis smaids ir īsts, pats no sevis, tas nav uzlikts. Tas dara skaistu!Liela nozīme, tomēr ir vīrietim, kas Tev ir blakus, ja viņš pret Tevi izturas, kā pret krāšņu puķi, tad tas arī palīdz tādai būt. Tomēr, ja nav šāda vīrieša, tad ir jāstrādā ar sevi, jāiemīl sevi. Jāmācās priecāties un neskatīties uz citiem, jo Tu esi Tu, un nekad nebūsi tādā kā tā cita, kura Tev liekas sakistāka. Patiesība mēs visas esam tik skaistas, cik jūtamies....
 
sammerseta 09.02.11 11:49:37
Forši, Liliii, ka sasniegumi Tevi uzmundrina! :) Tam tā arī vajadzētu būt! Un katra sasniegtā virsotne taču labāk palīdz arī ieraudzīt kādu lielāku mērķi, arī vēlamo nākotni, kurā vēlētos dzīvot!
Es pati sev esmu izdomājusi kādu atskaites (īsti gan šis vārds nepatīk) sistēmu, ko esmu nosaukusi par manu „vēlamās nākotnes luksoforu”! :)
Pirmkārt, aprakstu savu nākotni dažādās jomās, šo to (kādu mājas vai dārza plānu) es „bērnu stilā” uzzīmēju, iedomājos arī par detaļām, sajūtām, to vai gribētu atteikties no visa, kas man ir tagad, lai būtu tur, kur šobrīd liekas, ka vēlētos būt!
Tad sadalu lapu 3 daļās un katrai daļai dodu savu luksofora krāsu.
ZAĻŠ –
viss, kas ir izdarīts, lai tuvotos savai vēlamajai nākotnei(studijas, kursi, kontakti, iekrājumi, prasmes, rakstura īpašības utt.)
viss, ko turpinu darīt šobrīd
ORANŽS –
viss, kam vajadzīgs tikai neliels atspēriens, lai darbi pārtaptu par ZAĻO gaismu (konkrēti telefona zvani vai sarunas, nedaudz naudas, vairāk brīva laika, lai...... utt.)
SARKANS –
viss, kas mani attur, traucē, rada apjukumu, ierobežo...
Tad visu to analizēju. Man patīk stratēģijas, ar roku rakstīti plāni un uzmetumi, budžeti utt. Tas man palīdz! Un ja tas kādam vēl var noderēt, esmu tikai priecīga līdzdalīt!
P.s.Vispār jau tā kā daudz tiek runāts par mentoringu, personisko mentoru (līdzīgi kā koučings, dzīvesstila koučs,) uzskatu, ka tas tiešām ir ļoti nepieciešams! Vajag kādu paraugu, kādu, kas uzmundrina un arī godīgi pasaka Tavas kļūdas vai izaicina, konfrontē! :)
 
liliii 08.02.11 11:34:06
Paldies Sammerseta par padomu.
Zini, tieši tad kad man bija darbiņš jutos daudz labāk. Bija atbildība un bija novērtejums algas formātā manām zināšanām. Uz darbu gāju ar lielu smaidu, un varēju strādāt lidz vēlaj naktij, cik loti man patika... :)
Ar vīrieti man bij ļoti tuvas un emocionālas attiecības. Viņš man ir kā draudzene, skolotājs, mīļotais vienā personā. Kad esmu pie viņa, tad jūtos ļoti labi... :) Jā, tas mani uzmundrina, bet neceļ pašapziņu.
To spēj celt tikai mani sasniegumi darbā, studijās, sacensībās, zinātnē. Pagaidām tas viss izpaliek. Es redzu lielu mērķi, taču šķiet, mazos solīšus, lai līdz tam tiktu, neredzu. Tādus kā IELTS eksāmens, 3. vieta sacensībās utt. :)
Jā, mēģināšu sarakstīt, varbut palīdzēs. :)
Tiešām liels paldies tev! ;) Lai jauka diena! :)
 
sammerseta 07.02.11 17:08:58
Liliii, izlasot sajutu Tavas sāpes, drīzāk gribētu teikt sāpīgo neziņu!
Bet ne pastāvīgs darbs, ne vīrietis blakus, ne bērns, ne jeb kas cits Tev uzreiz nedos pozitīvu pašvērtējumu! Tas viss varbūt iepriecinās un uzmundrinās Tevi, bet vērtību nepiešķirs!
Nevaino sevi, ka kaut kā nav... Mēģini visu pārdomāt, uzrakstīt(arī savas emocijas) un to, ko ļoti vēlētos, uz papīra un tad mēģini izdarīt kādus secinājumus, nospraust mērķus!
P.s. Štrunts par to, gribēs vai negribēs Tevi tajās ārzemēs! Tu būsi ko paveikusi un Tev par to būs prieks! Protams, ja no sirds tiešām vēlies tur studēt! Un angļu valoda katrā ziņā Tev vēl noderēs! :)
 
liliii 07.02.11 15:23:08
Meitenes, man vnk vajag izkratīt sāpošo sirdi. draudzenēm izstastīt nespēju. Liels kauns par sevi. :( :( :(

Nu šķiet, ka man ari šī tēma skar. Jūtos nekam nederīga. Kādēļ:
1) Esmu bez pastāvīga darba jau 2 gadus, un cik jautāju savā nozarē LV darbs nebūs pāris gadus. Tulīt iesaistīšos jauno studentu apmacībā, kas būs ka palīdzība pasniedzējai. 1 dienu nedēlā. Bez maksas.
2) Mans vīrietis ir ārzemēs un mēs redzamies reti. Līdz ar to man šausmīgi viņš pietrūkst, un nav pat kas mani pat nomierina, sabužina, kad pārnāku mājas.
3) Mājās ir meitiņa , 8 gadi, un vecmāmiņa, kurai vajag manu palīdzību. mazā ir ļoti kustīga, un aša, iet skolā, Pēc skoltas grib ar draudzenēm spēlēties, bet vecmāmina, vecs cilvēks, iespringusi jau no rīta, kad izkāpusi no gultas, un kašķējas virsū, un abas vnk... Paaugstinātos toņos visu laiku runā. Nespēju uzturēties mājās. Kad pārnāku, tad jāklausās vecas peripertijas, kas nu kurai par otru sūdzams... Šausmas!! ES arī esmu tikai cilveks, un aŗī man vajag kas mai mīl, nevis tikai dot, dot, dot, darīt, šito, to un vel nez ko! :( Pilnīgi vai jāraud... :( Sirds smaga.... :(
4)Man ir 27 gadi. sogad mani neuzņēma Univeritātē ( ārzemēs), kur gribēju studēt maģistros. Mācos angļu valodu lai noliktu to IELTS eksāmenu. Un nevaru saņemties mācīties. Nespēju atrast... motivāciju? Smieklīgi skan, taču man TIK VIENALGA TAGAD VISS... :(
Kad, 2012 gadā iesniegšu dokumentus uz maģistriem man būs 29 gadi... Un kad pabeigšu.... 31... Vai vispār, kāds man tur, ārzemēs gribēs ar labu labo izglitību dot darbu?




 
sammerseta 06.02.11 13:46:30
Izlasot Jūsu visu domas, man prātā nāk kāda doma no grāmatas, kuru lasīju vairākus gadus atpakaļ.
Tā neapšaubāmi kalpoja par atbrīvošanu un dziedināšanu manai sievietes dvēselei!
(Kādas grāmatas domas noslēgumā, jāsaka gan, ka angliski.)

Tajā brīdī, kad sieviete nejūtas patiesi piederīga, vajadzīga, mīlēta (sauksim to, kā gribam), viņa izmisīgi cenšas būt stipra, cenšas atbildēt uz jautājumu, kāpēc mani nemīl, kāpēc mani nemīl tā, kā es to sagaidu, kāpēc man nav tā miera ejot vakaros gulēt un kāpēc vienalga cik agri vai vēlu, vienalga kurā dienā pamostosties manī ir trauksme, kas dzen uz priekšu - mainies, mainies, mainies (bet kā?) vai apātija, kas saka - Tev jau neizdosies, neizdosies šodien, visticamāk arī rīt neizdosies, Tu neesi tik... (veiksmīga, skaista, turīga, mērķtiecīga, gudra, kvalificēta)...

Būt stiprai nav viegli! Reizēm vajag būt vājai, lai atkal celtos, neskatītos atpakaļ,. bet dotos uz priekšu. Pēc atpūtas, sakārtotām domām un arī ar apņemšanos, ka šodiena būs diena, kad tuvošos savam sapnim, mērķim, sevis iepazīšanai, tuvākmīlestībai utt.!

Apklusini uzmācīgās domas un negatīvismu!!! Vienkārši apklusini!!! Tā kā varbūt esi uzbļāvusi kādam tuvam cilvēkam, vai ar vienu rokas kustību apstādinājusi kafijas dzirnaviņas... Tavā vietā to neviens nevar izdarīt!

Esmu pārliecināta, ka katra sieviete savā dzīvē vēlas paveikt ko nozīmīgu, ko tādu, kas ir īpašs VIŅAI izdarāms un paveicam dzīves uzdevums. Vienai tā būs karjera, vienai kupla bērnu saime, vienai mazs namiņš kāpās vai bagātīgi iekopts augļu dārzs, uzrakstīta grāmata vai izzinātas dzimtas saknes, izveidota dzīvnieku patversme vai nodibināts ilgspējīgs ģimenes uzņēmums...
Bet kamēr Tu nebūsi apklusinājusi nevaru, nespēju, man nav, sapnis būs tikai neaizniedzama ilūzija...

Lai mums visām izdodas iemīlēt dzīvi, kas mums dota!!!

Lai izdodas ieraudzīt to pasaules daļu, kas apstājās laikā un telpā, lai mēs to darītu pilnīgāku!

Mīlēt ne vienmēr nozīmē ciest, to tik bieži liek "vienā maisā", es ikdienas domāju par to, ka mīlēt vienmēr nozīmē DOT - radīt un uzturēt SKAISTO sevī un ap sevi!!!

Skaistās svievietes, mīlēsim skaisti!!!

"A woman is a warrior too. But she is meant to be a warrior in a uniquely feminine way. Sometime before the sorrows of life did their best to kill it in us, most young women wanted to be a part of something grand, something important."

"We desire to possess a beauty that is worth pursuing, worth fighting for, a beauty that is core to who we truly are. We want beauty that can be seen; beauty that can be felt; beauty that affects others; a beauty all our own to unveil."

Stasi Eldredge book "Captivating: Unveiling the Mystery of a Woman's Soul"
 
plastic 06.02.11 11:31:48
skatos, ka tēma pacelta un citiem arī noderējusi. Es savu depresīvo stavokli, laikam veiksmīgi pārcietu. Kā jau es pati un daudzas pieminēja, ka mums katrai uznāk tādi drūmie brīži un ar laiku pāriet. Un laikam jau, ka visbiežāk tas ir drūmajā laikā, kad ārā ir auksti un trūkst saulītes siltums. Es jau tagad jūtot vai tikai domājot par pavasara tuvumu kļūstu mundrāka.
 
intasanta 05.02.11 23:14:36
Kikis
...nu kaut kas tak labs dzīvē ir? Nu kaut mazākais nieks. Pameklē! Tam tad arī var audzēt visu pārējo apkārt!
Viesis
lauvenite 05.02.11 18:38:01
Es ari domaju,ka viss ir tikai atkarigs no katra pasa.Vajag veltit laiku sev un neuztraukties par to,ko citi doma par tevi vai ari kada tu izskaties salidzinajuma ar kadu citu.Mes katrs esam ipasi tadi,kadi esam un ja tavs virietis to nemak novertet,tad tas ir vina problemas.Galvenais nesudzies un neskrien vinam no pakalas,bet paradi,ka tev bez vira un berna ir ari citas intereses,ka tu maki iztikt ari viena pati un ka tu par sevi labi doma ari bez vina komplimentiem.Mes katrs esam personiba un ja kadam kaut kas nepatik,tad tas jau vairs nav tavas problemas.Katru dienu celies ar domu,ka tu esi superigs cilvecins un ar laiku tu ta ari saksi domat!
Viesis
16maijs 24.01.11 19:50:26
ir grūti sadzīvot ar domu,kad neesi nevienam vajadzīgs..tāpēc ka kājas par resnu,pūrā bērns utt.,bet katra dzīvē reiz pienāk posms kad saproti STOP pietiek es esmu tāda kāda esmu un ja kādam kas nepatīk lai iet pupās paskatīties uz sevi no malas neļauties citu provokācijām un izsmiekliem ticēt tikai un vienīgi sev mēs katra esam kas īpašs un neatkārtojams tikai ne vienmēr mēs to saskatām un vēl jo vairāk-noticam tam
Viesis
kikis 16.01.11 13:06:40
Saprotu, ka tas ir tikai mana galva, bet ka lai to izdabu ara..to negativo attieksmi par sevi..??:@:(
Viesis
kikis 16.01.11 13:06:39
Saprotu, ka tas ir tikai mana galva, bet ka lai to izdabu ara..to negativo attieksmi par sevi..??:@:(
 
indijs 15.01.11 19:18:05
Nepārliecinātība par sevi tāda nepastāv,tā vienkārši ir ilūzija jūsu galvā.Normālam vīrietim nav svarīgi,kā izskatās meitene,viņam svarīgi,kādās domās meitene ir pati par sevi,jo katra meitene ir unikāla.Tā vietā ,lai būtu unikāla jūs cenšaties kopēt massas un kategoriski neatko neatšķirties,jo tad par jums kāds smiesies!:D Tādas iŗ jūsu domas.Padomājiet tagad ,kurš par jums var smieties ,ja būsiet pat par 100% atšķirīgas,citu apsmiešana tas ir vienīgi pusaudžu deģenerātu sindroms,neviens normāls pieaudzis cilvēks nekad dzīvē nesmiesies par citu,lai kāds viņš arī nebūtu.Ja kāds aiz muguras par tevi smaida,tad nejau tevī ir vaina,bet vienkārši tas cilvēks vēl nav pieaudzis līdz kādam saprāta līmenim,jo tu esi tu un būt kauns par to,ka esi tu pats tas ir absurds.Vienmēr būs tāda cilvēku kategorija kas uz visiem ar pirkstiem vienmēr no malas rādīs skaties tā kurpēs pa 3LS, sauks visus pat par bomžiem untmldz,man šādi cilvēki vienmēr smaidu izraisa,jo intelekts viņiem nav augstāks par slieku līmeni,jo nepastāv pat tāds vārds bomzis,ja pastāv tad visi mēs esam bomži,pat ja tev ir S500 tad Lembergs teiks zini to bomzi,kurš ar S500brauc?Tai pat laikā Eiropas miljardieri teiks zini to bomzi Lembergu no LV? Šo visu 11g vecumā jau sapratu visu,ka dzīve 'pārāk īsa,lai tu domātu,ko citi par tevi domā.Ir par mani noteikti simtiem cilvēki smaidījuši un ar pirkstiem rādijuši,bet tas netraucē pat par santīmu,vajag paņemt vienīgi savas labās īpašibas,paanalizēt savus panākumus dzīvē,kas zem tā stāvējis,kad to esi sasniedzis un pēctam vienmēr tādam būt un gāzt kalnus un pārējais viss mazsvarīgi. a ciklēties vienīgi uz to,kas jums nav un kādas jūs neesat tas ir muļķīgi;) atvainojos par liriku:)
Viesis
kikis 15.01.11 15:04:36
Sveiki!
Man ir loti zems pasnovertejums, kaut ari krasojos un uzvelku to kas man pa tiesam patik, nejutos skaista un pasparliecinata!
Man vienmer ir skitis, ka kads vienmer aiz muguras kaut ko saka par manu dibenu, vederu vai vel kaut ko..:(
man uz vedera ir mazs tauku slanitis un tas mani vienkarsi dzenn izmisuma, ieveroju dietas, vingroju..kadu laiku, bet tad atkal domaju, kada jega, tapat nevienam nepatiksu..:( un to visu parstaju!
ko man darit, lai justos pasparliecinataka? Esmu lasijusi vairakas gramatas un pildijusi testus, bet tas nelidz!
Viesis
saulite007 15.01.11 13:02:36
paldies, Jūsu rakstiņi mani uzmundrināja un lika saņemties.Arī man reizēm ir problēmas ar pašapziņu, es arī dzīvojos pa māju ar meitiņu.Uznāk brīži kad neko negribās,uznāk besītis!!!Arī es reizēm salīdzinu sevi ar citām, bet tad domāju ka es tak esmu personība un ka tā darīt nedrīkst, es esmu vienīgā tāda un otras tādas kā es nav.Lai gan dienu pavadu mājās, cenšos sakopties, uzkrāsoju acis, savedu kārtībā matus, nestaigāju T-kreklos, bet tā lai patīku sev, tas man palīdz labāk justies!
Viesis
aha 22.12.10 17:03:01
Iesaku NEKĀDĀ GADĪJUMĀ neizteikt skaļi kritiskas piezīmes par sevi sava vīrieša klātbūtnē, bet taisni otrādi, rast iespēju paslavēt sevi un izcelt to SKAISTO, kas Tevī nenoliedzami ir. Vārdu sakot, ja Tavs vīrietis nav spējīgs Tev radīt sajūtu, ka esi visskaistākā, tad radi to pati. Tas tiešām darbojās,t.i. uzlabojas garastāvoklis un ceļas pašapziņa. Es pazīstu vairākas sievietes, kuras ne tuvu nav pilnība, bet kuru pašapziņa ir saniegusi augstākās virsotnes))). Viņas iet pa Dzīvi kā uzvarētājas un arī UZVAR!
Tātad ar savu attieksmi pret sevi Tu vari regulēt vīrieti, ja vēlies, lai viņš Tevi redz skaistu (pie visiem tikai Tev zināmiem trūkumiņiem), tad arī izturies pret sevi kā pret SKAISTU sievieti. Par daudz paškritikas - tas ir kaitīgi!
 
sandija 22.12.10 11:35:58
Manu pašvērtējumu ļoti mainīja mans vīrs. Tas bija vairaku gadu jautājums. Viņš man potēja potēja tik tālu, ka es beidzot tam noticēju un tagad jau jūtos lieliski!

Viesis
lola 22.12.10 11:21:31
Zems pašvērtējums manā gadījumā lielākoties izpaužas manās sajūtā. Savā gadījumā es esmu sapratusi, ka ir ļoti liela nozīme tam, kādi cilvēki atrodas man līdzās un kuras patiesā vārda nozīmē ir draudzenes. Esmu māmiņa trīsgadīgam dēliņam un gaidu jau otro bērniņu, kopš dēla piedzimšanas mēs pārvācāmies pie vīra vecākiem uz privātmāju, jotur bērman svaigākss gaiss, dārzā izaudzēti dārzeņi utt. Šo soli man nevajadzēja darīt, jo visu laiku tiek diktēta, bakstīta, ka vajag šitā un tā un kā rezultātā tu sāc domāt, ka esi slikta, nekam nederīga māte, joneproti ne bērmu apģērbt, ne pabarot. Padomus var uzkausīt un es labprāt tos uzklausu, bet gāja jau par tālu, man sabojājās attiecības ar vīru, viņa vecākiem un arī ar sevi, beigās nonācu tik tālu, ka bija jāsāku lietot antidepresanti. Un tieši tad, kad tev ir ļoti grūti un ir vajadzīga drauga plecs uz kā izraudātis izrādās TĀDU NAV. Tagad jau ir pagājis laiks un jūtos jau labāk. Esmu iemācījusies dažas lietas, kas man palīdz pozitīvāk raudzīties šai pasaulē - mīlēt un palutināt sevi, lai bērmiņiem skaista, jauka, smaidīga mamma, noteikt sev kādu mērķi un darīt visu iespējamo, lai to sasniegtu ( piem., deju kursi, dažādi semināri sevis izglītošanai , labāks darbs utt.), tad būs maz laika sevi žēlot. Ik palaikam apmeklēt kādu izrādi viena pati vai kopā ar bērmu. Mīļās dāmas, kas gan cits mūs lutinās ja ne pašas sevi!
 
kintijasieviesuklubslv 21.12.10 22:55:43
meitenes, sākot ar Jauno gadu Sieviešu Klubā sāksies publiska terapija, kur visas kopā varēsim vairot pašapziņu un iekšējo harmoniju. tāda kā publiskā dienasgrāmata ar jūsu blogiem un katras dienas ekspertu padomiem! tā kā - gatavojamies mainīt visas kopā savu pašvērtējumu! es arī piedalīšos!
 
liigucis18 21.12.10 19:05:01
Man arī diemžēl ir ļoti zems pašvērtējums un tas arī ir saistāms ar to ka salīdzinu sevi ar citām meitenēm.
Man liekas ka daru tik daudz ,lai to uzlabotu ,bet tas gadu laikā ir tikai nedaudz uzlabojies!!!
Nu es ceru ka gadu laikā iemācīšos sevi mazāk salīdzināt ar citām un kaut nedaudz vairāk sevi iemīlēt,bet to rādīs laiks.
Mans zemais pašvērtējums man nenormāli traucē iepazīties ar jauniem cilvēkiem.
Diemžēl šajā tematā padomu nevaru iedot.
1 2 »

Sieviešu Klubs, Vīlandes 1-9, Rīga, tālrunis 67350750 | Redakcijas epasts:redakcija@sieviesuklubs.lv | Sadarbība un reklāma: sandija@sieviesuklubs.lv |

2010 © sieviesuklubs.lv